Vai Krievija iekaros Moldovu un Odesu?
Moldovas prezidentes paziņojums atgādina par Kremļa sen lolotiem uzbrukuma plāniem
Maija Sandu: Moldova var kļūt par placdarmu Krievijas iebrukumam
Moldovas prezidente Maija Sandu atkārtoti paziņojusi, ka “Moldova varētu kļūt par placdarmu Krievijas iebrukumam Odesas apgabalā Ukrainā. Krievija tērē simtiem miljonu eiro balsu pirkšanai Moldovas parlamenta vēlēšanās, kas notiks 28. septembrī”, informē Moldovas tīmekļa izdevums “NewsMaker”.
Maija Sandu brīdināja par promaskavisko spēku iespējamās uzvaras sekām gaidāmajās vēlēšanās:
"Visi moldāvi cietīs. Eiropa beigsies uz Moldovas robežas. Eiropas fondi apstāsies pie Prutas upes. Var izbeigties pārvietošanās brīvība. Mūsu zeme varētu kļūt par placdarmu, lai ielauztos Odesas apgabalā. Piedņestras reģions tiks destabilizēts.
Paziņojums izskan laikā, kad Krievija aktivizē hibrīdkaru, tostarp kiberuzbrukumus, dezinformāciju un mēģinājumus destabilizēt politisko situāciju Moldovā.
Kremlis plāno un draud
Par “jaunās Krievijas karaspēka uzbrukuma operācijas plāniem Odesai” tika ziņots jau kopš agra pavasara, tāpēc “Ukrainas valdība kopā ar sabiedrotajiem to regulāri apspriež, veicot iebrukuma draudu monitoringu”, rakstīja Telegram kanāls “Госдумская”. 13. augustā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka “Krievija 2025. gada rudenī gatavo lielu ofensīvu vienlaikus trīs uzbrukuma virzienos un ka Putinam sarunas ar Trampu bija vajadzīgas, tikai "lai nofotografētos ar ASV prezidentu". Zelenskis toreiz apgalvoja, ka Krievijas karaspēks būs gatavs uzbrukumam septembrī, bet ar papildus spēkiem - novembrī. 2025. gada agrā pavasarī kļuva zināms, ka šim mērķim ir savākts 100-150 tūkstošu armijas grupējums. Divus mēnešus vēlāk tika ziņots, ka grupējums paplašināts līdz "operatīvajai rezervei" 200-230 tūkstošu vīru apmērā.
Maijā par Krievijas plāniem iekarot Odesu faktiski paziņoja “Kremļa pelēkais kardināls” un Putina palīgs Nikolajs Patruševs, publiski sakot, ka Odesa "ir krievu pilsēta". Visbeidzot, jūlija vidū privātā telefonsarunā Putins brīdināja Donaldu Trampu, ka 60 dienu laikā viņš sāks jaunu lielu ofensīvu Ukrainā, lai ieņemtu to, kas, kā izteicās Putins, "pamatoti pieder Krievijai", būtībā draudot par jaunu uzbrukumu frontē.
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests vaino ES un NATO
“Eiropas Savienība gatavojas okupēt Moldovu”, Kremļa nostāju savā 23. septembra paziņojumā retranslē Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR), ziņo Telegram kanāls “Кстати”. Saskaņā ar dienesta sniegto informāciju, “NATO karaspēks gatavojas desantam Odesas reģionā, lai iebiedētu Piedņestru, un Odesā jau ir ieradušās militārās vienības no Lielbritānijas un Francijas. SVR uzskata, ka "Eiropas amatpersonas baidās no sabiedrības sašutuma un masu nekārtībām pēc vēlēšanu rezultātu falsifikācijām”, tāpēc gatavas atbalstīt Maiju Sandu.
Telegram kanāli: Kremļa plāni nemainīgi, bet faktiskajām spējām neatbilst
Telegram kanāls “Временное правительство 2.0” (01.09.): “Valērija Gerasimova ģenerālštābs “aizmāršības pēc” ir publiskojis karti, kur attēloti no Ukrainas atdalītie Odesas un Nikolajevas apgabali, kā arī Doneckas, Luhanskas, Zaporižjes un Hersonas apgabali, kas atzīmēti kā Krievijas kontrolētas teritorijas. Iepriekš plašsaziņas līdzekļi vairākkārt ziņojuši, ka Maskava pretendē uz Odesu un Nikolajevu (un tie nav tikai Medvedeva alkoholiskie ieraksti Telegram). Kremlis pretendē uz "dienvidu koridoru" Piedņestras virzienā ar ambicioziem plāniem nogriezt Ukrainai piekļuvi Melnajai jūrai. Tomēr šie plāni neatbilst Krievijas faktiskajām spējām”.
Telegram kanāls “Insider Black” (01.09.): “Ukrainas karte bez Odesas un Nikolajevas apgabala, kas tika pamanīta nesenā tikšanās reizē ar Gerasimovu un izraisīja mediju ažiotāžu, patiesībā nav nekāda sensācija - tā ir 2022. gada pavasarī apstiprinātā “speciālās militārās operācijas” plāna atspoguļojums. Ar situāciju pazīstami avoti apliecina, ka tieši 2022. gada aprīlī Kremlis atteicās no sava sākotnējā plāna ātrai Kijevas ieņemšanai. Pēc tam, kad sarunas Stambulā nonāca strupceļā un kļuva skaidrs, ka "zibenskarš" ir cietis neveiksmi, tika izvirzīta pavisam cita koncepcija. Tā paredzēja pakāpenisku, ložņājošu ofensīvu, koncentrējoties ienaidnieka nogurdināšanai un frontes līnijas paplašināšanai līdz Nikolajevas un Odesas apgabalu robežām. Putina administrācijā šo plānu sauc par "dienvidu koridoru". Tā mērķis ir ne vien paplašināt kontroli pār piekrastes līniju un piekļuvi Piedņestrai, bet arī radīt pastāvīgu spiedienu uz Kijivu, piespiežot Ukrainu izvietot lielas armijas rezerves dienvidos. Karte, kas tika nofotografēta nejauši, kļuva par skarbu atgādinājumu, ka Kremlis savu stratēģiju mainīt negrasās: minimālais mērķis - atņemt Ukrainai izeju pie Melnās jūras; maksimālais - piespiest Kijivu sēsties pie sarunu galda ar mazāk labvēlīgiem nosacījumiem.”
Kremlim lojālais Telegram kanāls “Полковник Чернов” (17.09.): “Ir ziņas, ka Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštābs uz nenoteiktu laiku atlicis visus plānus par uzbrukumu Hersonai un līdz ar to arī ofensīvu Odesai. Pavēlniecība nolēma atteikties no šiem scenārijiem, ņemot vērā pašreizējo situāciju frontē. Ir informācija, ka lēmumu pieņēma ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs pēc tam, kad pēdējā atlikusī kaujas spējīgā Krievijas armijas triecienbrigāde tika pārdislocēta Hersonas virzienā. Avoti uzsver, ka galvenais lēmuma iemesls ir cilvēkresursu trūkums: Dņepras kreisajā krastā vienkārši nav karaspēka, kas būtu piemērots ofensīvai”.
