“Mēs redzam, ka Krievijas armija iet tā, kā tā ir plānojusi. Šī uztraucošā tehnikas pārsviešana no Hersonas un Sumiem, visdrīzāk, ir signāls tam, ka septembra otrā puse būs ārkārtīgi karsta,” TV24 sacīja Saeimas deputāts (frakcijām nepiederošs), Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, Nacionālo bruņoto spēku rezerves pulkvedis Igors Rajevs.
Viņaprāt, ukraiņiem tagad nevajadzētu izmantot viltus iespēju, lai pārceltos pāri Dņeprai un atklātu atkal kauju par Krinku reģionu, jo tas nenesīs nekādu izšķirošu efektu, bet “nosūks” resursus, kuru ukraiņiem jau tā nav pietiekami.
“Arī Sumu reģionā mēs redzam, ka krievi bija ienākuši tur iekšā no Sudžas, bet otrs gals - Tjotkina, bēdīgi slavena krievu sādža. Tur arī krievi bija iegājuši Ukrainas teritorijā un ieņēmuši tādu apdzīvotu vietu kā Besaļevka, kur ukraiņi uzbruka un mēģināja to “atsist”. Besaļevka, protams, ir svarīga, bet to var “atsist” arī pēc diviem mēnešiem, ja karš pavirzīsies pareizi, jo iedzīvotāju tur vienalga vairāk nekādu nav, notiek cīnīšanās tikai par teritoriju.
Spēki jālieto, noturot tās pozīcijas, kas ir svarīgas un izšķirošas, un šajā gadījumā primāras ir Pokrovska un Konstantinovka, un tur tad jābūt aktīviem un jāmēģina veikt pretuzbrukumus, piemēram, Dobropiļje virzienā, kur krievi izrāvās,” uzskata I. Rajevs.
Viņaprāt, tas ir pozitīvs piemērs, bet jāsaprot, ka tur iemeta “Azov” un vairākas citas kaujasspējīgas vienības, taču arī viņu resursi nav bezgalīgi, jo, lai panāktu izšķirošu efektu, ir jāsakoncentrē pietiekami daudz resursu, lai beigās panāktu vēlamo efektu. “Izdarīt A un neizdarīt B, tas patiesībā ir vēl sliktāk. Tad labāk bija nedarīt vispār,” atzina I. Rajevs.