Izsolē parādījusies 80 gadus neredzēta Pikaso glezna; kolekcionāri tai pakaļ metīs miljonus

Nākamajā mēnesī Parīzē izsolē tiks pārdota Pablo Pikaso eļļas glezna, kas vairāk nekā 80 gadus nebija redzama publikai, vēsta cnn.com.

Gleznā “Sievietes krūšutēls puķainā cepurē” attēlota franču fotogrāfe un gleznotāja Dora Māra - viena no Pikaso mīļākajām un slavenākajām mūzām. Gleznā viņa atainota ar košu, puķainu cepuri, kas veidota no pasteļzaļiem, ziliem un dzelteniem triepieniem.

Neskatoties uz spilgtajām krāsām, Māras sejas izteiksme rada bažas.

Darbs, kas radīts 1943. gada jūlijā nacistu okupācijas laikā Parīzē, ir “audekls ar lielu vēsturisku un māksliniecisku nozīmi, jo īpaši tāpēc, ka tas vairāk nekā astoņdesmit gadus palika publikai slēpts”, norāda mākslas eksperte Anjē Sevestre-Barbē.

“1943. gada maijā Pikaso satika jauno gleznotāju Fransuāzu Žilo, kura pēc kara savos darbos ienesa skaidrāku, gaišāku garu. Taču 1943. gada vasarā Dora palika viņa galvenā modele,” Sevestre-Barbē rakstīja esejā, ko tiešsaistē publicēja izsoļu nams “Lucien Paris”, kas pārdod gleznu.

Jaunatklāto portretu 1944. gadā iegādājās vārdā neminēts kolekcionārs un kopš tā laika tas ir piederējis viņa ģimenei. "Cik zināms, tas nekad nav ticis izstādīts vai pārdots izsolē," sacīja Sevestre-Barbē.

Saskaņā ar ziņu aģentūras “Reuters” datiem, paredzams, ka tā tiks pārdota par vismaz 9,45 miljoniem ASV dolāru.

Savukārt CNN uzrunātais Nīderlandes mākslas vēsturnieks Artūrs Brands pastāstīja, ka viņš sagaida, ka glezna tiks pārdota par augstāku cenu, nekā liecina aplēses.

“Pikaso, kā mēs visi zinām, ir viens no 20. gadsimta izcilākajiem māksliniekiem, tāpēc katru reizi, kad parādās kaut kas tāds, tas ir aizraujoši,” sacīja Brends. “Dažreiz gleznas ir bijušas vienā ģimenē gadu desmitiem ilgi, šajā gadījumā kopš 1944. gada.”

Brends, mākslas noziegumu izmeklētājs, kurš ir atguvis vairāk nekā 200 mākslas darbus, tostarp Pikaso darbus, sacīja, ka Māras attēlojums gleznā "rada skumjāku iespaidu" nekā daži no viņa iepriekšējiem viņas portretiem, piebilstot: "Šķiet, ka viņa raud."

Šo drūmo toni varēja ietekmēt vairāki faktori. Brends teica, ka ne tikai pāra attiecības bija "vairāk vai mazāk beigušās", bet gleznošanas laikā nacisti joprojām bija okupējuši Parīzi.

“Pikaso droši vien uztraucās, ka nekad vairs nevarēs pārdot vai izstādīt savus darbus, tāpēc varbūt šajā gleznā atspoguļojas arī viņa paša skumjas,” piebilda Brends.