Lielais karstums Eiropā ir radījis 43 miljardu eiro zaudējumus

Karstuma viļņi, sausums un plūdi vissmagāk ir skāruši Kipru, Grieķiju, Maltu un Bulgāriju. Līdz 2029. gadam karstuma viļņu, sausuma un plūdu nodarītie zaudējumi varētu pārsniegt 126 miljardus eiro.

Laikraksts “The Guardian” ziņo, ka ekstremālie laikapstākļi, kas skāra Eiropu 2025. gada vasarā, izraisīja īstermiņa ekonomiskos zaudējumus vismaz 43 miljardu eiro apmērā, liecina Manheimas Universitātes un Eiropas Centrālās bankas ekonomistu analīze.

Pētījuma vadošais autors bija Šehrišs Usmans, Manheimas Universitātes ekonomists. Līdz 2029. gadam zaudējumi varētu sasniegt 126 miljardus eiro.

Zaudējumi tika lēsti 0,26 % apmērā no ES kopējās ekonomikas produkcijas 2024. gadā. Vislielākos zaudējumus cieta Kipra, Grieķija, Malta un Bulgārija, katra zaudējot vairāk nekā 1 % no savas pievienotās vērtības (IKP). Smagi cieta arī Spānija, Itālija un Portugāle.

Pētījumā lēsts, ka Eiropas pirmā vasaras karstuma viļņa laikā gāja bojā 2300 cilvēku. Zinātnieki apgalvo, ka aptuveni 1500 no šiem nāves gadījumiem var saistīt ar globālo sasilšanu.

Pētnieki savus rezultātus sauc par "konservatīviem", jo tie neņem vērā postošos meža ugunsgrēkus, kas plosīja Dienvideiropu, un vienlaicīgu ekstremālu notikumu kopējo ietekmi. "Patiesās izmaksas parādās pakāpeniski, jo klimata katastrofas ietekmē dzīvi un ienākumus vairākos kanālos, ne tikai tiešie postījumi," atzīmēja Usmans.

Zinātnieki katastrofālās sekas saista ar globālo sasilšanu. Viņi lēš, ka šovasar ekstremālu "ugunsgrēka laikapstākļu" risks Spānijā un Portugālē ir palielinājies 40 reizes, bet Grieķijā un Turcijā - 10 reizes. Jūnija karstuma vilnis, kas nodēvēts par "kluso katastrofu", saskaņā ar provizoriskiem datiem ir trīskāršojis mirstības līmeni reģiona lielākajās pilsētās.

Ekonomisti uzsver, ka galvenais slogs ir ne tikai postījumi un apdrošinātie zaudējumi, bet arī "slēptās izmaksas" — samazināta produktivitāte, ierobežots darba laiks būvniecībā karstuma viļņu laikā, transporta kavēšanās pēc plūdiem un piegādes ķēdes traucējumi. Piemēram, Beļģijas pētījumā par 2021. gada plūdiem tika atklāts, ka uzņēmumu, kas atrodas tālu no katastrofas zonas, pārdošanas apjomi strauji samazinājās problēmu dēļ ar to pastāvīgajiem piegādātājiem.

"Ekstrēmi laikapstākļi jau atstāj ievērojamu ekonomisko ietekmi, un netiešā ietekme izrādās tikpat kaitīga kā tiešā," sacīja Pasaules Bankas galvenais klimata ekonomists Stefans Alegāts.