Bijušajam Brazīlijas prezidentam piespriests 27 gadu cietumsods

Brazīlijas Augstākā tiesa ceturtdien atzina bijušo valsts prezidentu Žairu Bolsonaru par vainīgu apvērsuma plānošanā un piesprieda viņam 27 gadu cietumsodu.

Četriem tiesnešiem balsojot par un vienam - pret, 70 gadus vecais Bolsonaru tika atzīts par vainīgu prezidenta Luīsa Ināsiu Lulas da Silvas gāšanas plānošanā pēc savas sakāves prezidenta vēlēšanās 2022.gada oktobrī.

Neilgi pēc tam tiesa piesprieda cietumsodu, kas var nozīmēt, ka Bolsonaru nāksies pavadīt cietumā visu atlikušo mūžu. Viņš tomēr var pārsūdzēt šo spriedumu.

Bolsonaru sabiedrotais ASV prezidents Donalds Tramps, kurš bija nosaucis viņa prāvu par "raganu medībām" un tās dēļ noteicis ievērojamus muitas tarifus Brazīlijas preču importam, raksturoja viņa atzīšanu par vainīgu kā "ļoti pārsteidzošu".

"Es domāju, ka viņš bija labs Brazīlijas prezidents, un ir ļoti pārsteidzoši, ka tas varētu notikt. Tas ļoti līdzinās tam, ko mēģināja izdarīt ar mani, bet kas neizdevās," Tramps sacīja reportieriem, nosaucot Bolsonaru par "labu cilvēku".

ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka ASV "atbilstoši reaģēs" uz šo tiesas spriedumu, ko viņš nosauca par politiski motivētām "raganu medībām".

"'Apsūdzētie izveidoja bruņotu noziedzīgu organizāciju, un viņus vajag atzīt par vainīgiem, balstoties uz faktiskajiem apstākļiem, kurus es uzskatu par pierādītiem," sacīja piektais tiesnesis Krištianu Zanins, kurš ir bijušais Lulas advokāts.

Līdz ar Bolsonaru par vainīgiem tika atzīti arī pārējie septiņi apsūdzētie, tai skaitā bijušie ministri un armijas vadītāji.

Bolsonaru, kurš bija prezidents no 2019. līdz 2022.gadam, ir atzīts par vainīgu visās piecās apsūdzībās. Viņam var tikt piespriests vairāk nekā 40 gadu cietumsods.

Bijušais armijas kapteinis Bolsonaru apgalvo, ka ir politiskas vajāšanas upuris.

Bolsonaru prāva, kas sašķēlusi sabiedrību, beidzās ar tiesnešu balsojumu, kas ievilkās uz četrām dienām.

Bolsonaru pats nebija klāt tiesas sēdēs, bet sekoja tām no savas dzīvesvietas, kur viņš atrodas mājas arestā.

Bolsonaru tika apsūdzēts ne tikai "noziedzīgas organizācijas" vadīšanā, bet arī par to, ka esot zinājis par plānu noslepkavot Lulu, viceprezidentu Žeraldu Alkminu un Augstākās tiesas tiesnesi Alešandi di Moraisu.

Viņš tika notiesāts arī par simtiem atbalstītāju sakūdīšanu uz ielaušanos Augstākajā tiesā, prezidenta pilī un Kongresa ēkā Braziljā, kas notika nedēļu pēc Lulas inaugurācijas.

Bolsonaru prāva ir sašķēlusi Brazīlijas sabiedrību starp kreisajiem spēkiem, kas to uzskata par svarīgu paŗbaudījumu valsts demokrātijai, un labējiem spēkiem, kas to uzskata par politisku paraugprāvu.

Tā arī izraisījusi bezprecedenta krīzi attiecībās starp ASV un Brazīliju, kas ilgi bijusi ASV sabiedrotā.