Medijs: Putins ir sapratis, ka var pārkāpt NATO sarkanās līnijas, paliekot nesodīts
Krievijas dronu iebrukums Polijā rada jaunu izaicinājumu NATO un tās sabiedrotajiem un izvirza svarīgu jautājumu - ko darīs Tramps? Raksta “The Telegraph”.
NATO spēki pirmo reizi ir iesaistījušies kaujā ar Krieviju, lai notriektu tās dronus, kas bija ielauzušies Polijas gaisa telpā - tas parādīja riskus, ko Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir gatavs uzņemties, lai pārbaudītu NATO apņēmību, noturību un gatavību.
Publikācijā norādīts, ka Polijas armija iepriekšējā vakarā saņēma ziņojumus par masveida Krievijas dronu uzbrukumu Ukrainai. Šādi ziņojumi nav nekas neparasts, taču Varšava pastiprināja modrību. Tika izvietotas zemes sistēmas un gaisā paceltas izlūkošanas lidmašīnas ar NATO sabiedroto, tostarp Nīderlandes un Itālijas, atbalstu.
Publikācijā teikts, ka uz šo apgabalu nosūtīti divi Nīderlandes F-35 iznīcinātāji un divi Polijas F-16 iznīcinātāji, kā arī vairāki helikopteri.
Aptuveni plkst. 23.30 9. septembrī tika reģistrēts pirmais Krievijas dronu veiktais Polijas gaisa telpas pārkāpums. Pēdējais lidaparāts šķērsoja Polijas robežu 10. septembrī plkst. 6.30 un 15 minūtes vēlāk tika iznīcināts ar NATO lidmašīnu palīdzību.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks sacīja, ka šis incidents ir pietuvinājis Rietumus un Krieviju "tuvāk konfliktam nekā jebkad kopš Otrā pasaules kara".
Tusks, atsaucoties uz reti izmantoto NATO līguma 4. pantu, sasauca sabiedroto ārkārtas sanāksmi. 4. pants nozīmē, ka dalībvalstīm ir jāapspriež uztvertie draudi, savukārt 5. pants aicina sabiedrotos uzskatīt uzbrukumu vienam no tiem par uzbrukumu visiem.
Eiropas līderi cer, ka Tramps galu galā sapratīs, ka Putins vienkārši manipulē ar viņiem, pagriezīs viņam muguru, ieviesīs sankcijas un atbalstīs Kijivu, tomēr Trampa sākotnējā reakcija uz ziņām radīja vairāk jautājumu nekā atbilžu.
“The Telegraph” žurnālisti uzskata, ka, palaižot dronu zalvi pret Poliju, Putins pārbaudīja Eiropas reakciju uz šādu situāciju.
"Vai ar to pietiks, lai iedarbinātu 5. pantu? Putins saņēma negatīvu atbildi, kas viņam skaidri ļāva saprast, cik tālu viņš var iesniegties aliansē, neizraisot pilna mēroga karu. Bet viņš arī uzzināja, ka NATO ir gatava atbildēt uz viņa draudiem," raksta izdevums.
Žurnālisti atzīmēja, ka šīs zināšanas Putinam noderēs, saskaroties ar iesaldēta kara perspektīvu Ukrainā un iespējamo Eiropas miera uzturētāju izvietošanu tur.
NATO alianses aizsardzības vadītāji nolēma nesaasināt konfliktu - Ziemeļatlantijas padomes sanāksmē tika secināts, ka incidents Polijā nebija uzbrukums.
"Mums tas jāuztver tā, kā tas izskatās, nevis kā uzbrukums," laikrakstam “The Telegraph” pastāstīja alianses avots.
Viņš piebilda, ka pēc veiksmīgās pretgaisa aizsardzības operācijas valda miera atmosfēra un gatavība turpināt rīkoties:
"Viss notika, kā paredzēts. Mēs reaģējām ātri un izlēmīgi," avots pauda pārliecību.
Otrs avots piebilda: "Nav nekādas panikas."
Tusks arī aicināja poļus nekrist panikā par "plaša mēroga provokāciju".
Žurnālisti arī atzīmēja, ka bezpilota lidaparātu uzbrukums Polijai ir iespēja Eiropas līderiem pārliecināt ASV prezidentu Donaldu Trampu, ka Putins nekad nav nopietni uztvēris miera sarunas par Ukrainu.
