SCO samits: Austrumu lielvaras apvienojas pret ASV

1. septembrī Ķīnas ostas pilsētā Tiaņdzjiņā noslēdzās Šanhajas Sadarbības organizācijas 25. samits.

Ceļā uz globālās pārvaldības sistēmu

Samits neiespaidoja ar praktiskiem rezultātiem, tomēr kļuva par lielāko organizācijas vēsturē, piesaistot uzmanību ar politiskiem paziņojumiem. Izrādījās, ka Krievija atbalsta Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina priekšlikumus par "globālo pārvaldību" - jaunu pasaules kārtību - starptautiskās sadarbības sistēmas izveidi pretstatā ASV hegemonijai un ir ieinteresēta konkrētā Pekinas iniciatīvu izskatīšanā.

"Mēs, protams, uzmanīgi uzklausījām visu, ko Sji Dzjiņpina kungs ierosina, lai izveidotu jaunu, efektīvāku un funkcionālāku globālās pārvaldības sistēmu.

Tas ir aktuāli apstākļos, kad dažas valstis joprojām neatsakās no savas vēlmes pēc diktāta starptautiskajās lietās," paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš nepiemirsa kritizēt Rietumus, vainojot tos “Ukrainas kara izraisīšanā”.

Šanhajas Sadarbības organizācijas samitā (Shanghai Cooperation Organization, SCO) piedalījās vairāk nekā 30 valstu vadītāji, tostarp Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns, Slovākijas premjerministrs Roberts Fico, Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs un daudzi citi, arī starptautisko organizāciju vadītāji, ar ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutērrešu priekšgalā. Pasākumu vadīja Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins. Divu dienu samita galvenais rezultāts bija Tiaņdzjiņas deklarācijas pieņemšana, kurā galvenokārt tika fiksēta vienošanās izveidot SCO Attīstības banku, - projektu Ķīna aktīvi popularizēja. Organizācijas uzmanības fokusa maiņu no drošības jautājumiem uz ekonomisko sadarbību akcentēja foruma vietas izvēle: Tiaņdzjiņa ir viens no galvenajiem loģistikas centriem Ķīnas vērienīgā infrastruktūras projekta "Viens ceļš, viena josla" iniciatīvā, kur iesaistītas daudzas SCO dalībvalstis. Noslēguma deklarācijā samita dalībnieki apstiprināja savu apņemšanos sadarboties drošības jomā, tostarp cīņā pret terorismu un narkotiku tirdzniecību.

Ārvalstu mediju reakcija - Indija satuvinājusies ar Krieviju un Ķīnu

“SCO samitā Ķīnas ziemeļaustrumu pilsētā Tiaņdzjiņā Indijas premjerministrs Narendra Modi demonstrēja vēlmi vēl vairāk stiprināt attiecības ar Krieviju un Ķīnu,” ziņo “Bloomberg”. Modi apliecināja, ka Indija nepakļausies ASV spiedienam. ASV ieviestie tirdzniecības tarifi tikai pārliecināja Ņūdeli, ka Vašingtona nav uzticams sadarbības partneris. Bet Maskava un Pekina - tā ir pavisam cita lieta. SCO samits vēl vairāk nostiprināja Indijas attiecības ar abām partnervalstīm. Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins atzinīgi novērtēja Indijas delegācijas noskaņojumu un sacīja, ka "pūķim un zilonim jādejo kopā".

Mediji: vai valstu samitā Ķīnā pulcējās "Ļaunuma ass"?

“Četru valstu, ko ģeopolitisko procesu vērotāji klasificē kā "ļaunuma ass" daļu - Ķīnas, Krievijas, Ziemeļkorejas un Irānas līderi piedalīsies parādē 3. septembrī,” raksta “Reuters”. Tas notiek brīdī, kad ASV prezidenta Donalda Trampa politika rada saspīlējumu Vašingtonas sabiedroto vidū.

“Bloomberg”: “Ķīna un Krievija nonāca pie secinājuma, ka krīze mazinājusi uzticību ASV ekonomiskajam un politiskajam modelim visā pasaulē. Abas valstis piesardzīgi stiprināja attiecības līdz 2014. gadam, kad pēc Krimas aneksijas sekoja sankcijas, izraisot pilnīgu Krievijas un rietumvalstu attiecību sabrukumu (..) Tas ir piespiedis Maskavu meklēt jaunus partnerus, īpaši jaunus energoresursu eksporta tirgus. Strauji augošā Ķīna ir izrādījusies piemērots partneris, kļūstot par galveno Krievijas izejvielu un bruņojuma pircēju. Abas valstis demonstrē dziļu naidīgumu pret citu valstu dalību ASV veidotās aliansēs reģionos, ko tās uzskata savām leģitīmām ietekmes sfērām. Krievijai tas nozīmē NATO Eiropā, Ķīnai - Vašingtonas divpusējos aizsardzības līgumus Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīs.”

“Bild”: "Krievijas despots Vladimirs Putins ir atgriezies uz lielās skatuves. Kamēr Ukrainā krīt bumbas, viņu cildina kā izcilu valstsvīru."

“Frankfurter Allgemeine Zeitung” fotoattēlam no samita pievienoja komentāru: "Krievijas diktators Vladimirs Putins ierodas renegātu samitā Ķīnā."

“Le Figaro” cenšas tik atklāti samitu Ķīnā nenoniecināt: "Ir nenoliedzami lasāms pret amerikāņiem un viņu Rietumu sabiedrotajiem vērstā pasākuma zemteksts. Tomēr arī SCO dalībvalstu starpā pastāv domstarpības."

“Frankfurter Rundschau” pievērš uzmanību Putina centieniem pret Rietumiem vērstu jaunu globālu valstu savienību izveidē.

“Berliner Zeitung” raksta, ka SCO stiprina Krievijas un Ķīnas attiecības ar Centrālāzijas valstīm un rada pretsvaru NATO.

“Reuters”: "Samits apliecina vienotību starp globālo Dienvidu valstīm un dod Krievijai iespēju nodibināt diplomātiskus kontaktus par spīti "sankcijām"."

Apiet izolāciju par spīti Rietumiem

“Washington Post” norāda, ka SCO samits pēdējos gados ir kļuvis par svarīgu vietu Pekinai un Maskavai jaunu starptautisko attiecību normu izstrādei. Neskatoties uz dziļām nesaskaņām organizācijas dalībnieku vidū, Donalda Trampa neparedzamā politika ir palīdzējusi izveidot "līdzīgi domājošu valstu koalīciju pret ASV", norāda Klauss Sungs, Berlīnē bāzētā Ķīnas studiju institūta (Mercator Institute for China Studies) analītiķis. Līdztekus BRICS valstu savienības ekonomiskajam blokam Šanhajas Sadarbības organizācija ir kļuvusi par centrālo elementu Pekinas vēstījumā, ka "Rietumi nav dominējošā vara vai vienīgā alternatīva", apgalvo Sungs. Pat ja Tiaņdzjiņas sanāksmei nebūs būtisku rezultātu, analītiķi apgalvo, ka tikai dalība varētu būt noderīga autoritārām valdībām un līderiem, tādiem kā Vladimirs Putins un Irānas prezidents Masuds Pezeškiāns, lai parādītu, ka viņi nav izolēti, neskatoties uz Rietumu sankcijām.

Tramps sabojā attiecības ar Modi un mazina Putina izolāciju

"Ķīnas, Indijas un Krievijas apvienošanās izaicina Amerikas Savienotās Valstis," raksta amerikāņu mediji. Krievija piegādās gāzi Ķīnai, kas nebaidās no ASV sankcijām. “Gazprom” un Ķīnas CNPC parakstīja memorandu par gāzesvada "Sibīrijas spēks-2" būvniecību, kam vajadzētu piegādāt gāzi no Jamalas gāzes atradnēm uz Ķīnu caur Rietumsibīriju un Mongoliju. Ir pagājušas divas nedēļas kopš Trampa draudiem. Amerika atkal sola apsvērt iespēju ieviest hipotētiskas sankcijas pret Krieviju. Draud Indijai, bet tā nolēma spēlēt Krievijas pusē. Tramps ir sabojājis attiecības ar Modi.

“Donalds Tramps ir palīdzējis mazināt Vladimira Putina izolāciju Ukrainas kara dēļ, un Krievijas prezidents tagad gūst arvien lielāku atbalstu pasaulē," ziņo “The New York Times”. Pirms trim gadiem Putins organizācijas samitā šķita izolēts. Ķīnas līderis pauda bažas par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Indijas premjerministrs pateica tieši: "Šis nav kara laikmets." Citi valstu vadītāji pirms sanāksmēm pameta savu Krievijas kolēģi vienu. Kaujas laukā Krievijas karaspēks tika sakauts un atkāpās. Tagad Putinam viss ir mainījies, norāda laikraksts. Nekur tas nav bijis tik acīmredzams kā Tiaņdzjiņā. Putins izmantoja šo tribīni, lai publiski vainotu Rietumus par karu Ukrainā. Viņš priecīgi sadevās rokās ar Indijas premjerministru Narendru Modi un skaļi smējās, kad abi pievienojās Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam. Irānas, Nepālas, Tadžikistānas, Turcijas un Vjetnamas līderi sirsnīgi sveica Putinu slēgtās sanāksmēs, kas ilga līdz pusnaktij. “Šķita, ka karš savā ziņā ir pieņemts,” komentēja Marija Repņikova, globālās komunikācijas profesore ASV Džordžijas štata universitātē, Ķīnas un Krievijas pētniece. “Bija tā, it kā visi būtu atgriezušies ikdienas darbā un nekāda kara nebūtu.”