Kā mainījusies Trampa nostāja pēc Aļaskas? Ir labas un sliktas ziņas Ukrainai

Donalda Trampa uzskati par to, kā vajadzētu beigt karu Ukrainā, ir mainījušies pēc tikšanās ar Krievijas līderi Aļaskā, raksta vadošie Rietumu izdevumi, atsaucoties uz saviem avotiem. Ja šiem avotiem var ticēt, tas Ukrainai nozīmē gan labas, gan sliktas ziņas. BBC ir apkopojis visus jaunākos ziņojumus.

Miera līgums pamiera vietā

Par pirmajām izmaiņām savā nostājā paziņoja pats Tramps: pēc tikšanās ar Vladimiru Putinu viņš nolēma, ka nekavējoties jāvienojas par miera līgumu, nevis pamieru. Piektdien, dodoties uz Aļasku, Tramps cerēja pirmām kārtām panākt pamieru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis aicina uz pamieru, un Eiropas lielvalstis viņu atbalsta.

Taču Putins nevēlas pamieru. Tā vietā viņš uzstāj uz miera līgumu pēc saviem noteikumiem. Eksperti spekulē, ka Putins, iespējams, ir pārliecinājis Trampu par savu nostāju vai arī Tramps vienkārši uzskatīja par nepiedienīgu uzstāt uz scenāriju, kuru Kremlis atsakās apsvērt.

Šī nostājas maiņa neizbēgami sagādās vilšanos Kijevai un tās Eiropas sabiedrotajiem, raksta BBC korespondents Pols Adamss. Tas deva Putinam laiku turpināt karu bez jaunām ASV sankcijām.

Raksti par abu prezidentu apspriesto ir tikai spekulācijas, BBC World Service radio raidījumā "Newshour" sacīja Krievijas pastāvīgā pārstāvja ANO vietnieks Dmitrijs Poļanskis.

Tikmēr Zelenskis pirmdien savas vizītes laikā Vašingtonā centīsies iegūt paskaidrojumu par to, kāpēc Trampa nostāja ir tik ļoti mainījusies, raksta New York Times .

Labā ziņa Ukrainai varētu būt tā, ka Tramps ir gatavs sniegt tai drošības garantijas ASV + ES formātā, bet bez NATO līdzdalības — tā raksta laikraksts "Wall Street Journal" , atsaucoties uz saviem avotiem. Netiešs apstiprinājums tam ir Putina vārdi Aļaskā par viņa vienošanos ar Trampu jautājumā par drošības garantiju nepieciešamību Ukrainai, kā arī īss Amerikas prezidenta komentārs intervijā "Fox News" pēc tikšanās.

Iepriekš Tramps bija pret amerikāņu drošības garantijām un uzskatīja, ka tās varētu aizstāt ar vienošanos ar Ukrainu par retzemju metāliem. Ja amerikāņu uzņēmumi darbojas Ukrainas austrumos, ar to pietiek, lai novērstu Krievijas atkārtotu uzbrukumu, skaidroja Baltais nams. Tomēr pirms tikšanās Aļaskā Zelenskis vēlreiz skaidri norādīja, ka ir gatavs apspriest teritoriālas piekāpšanās tikai tad, ja no ASV puses tiks sniegtas uzticamas drošības garantijas, un viņa Eiropas sabiedrotie viņu šajā jautājumā atbalstīja.

Pēc tikšanās ar Putinu ASV prezidents piezvanīja Zelenskim un Eiropas līderiem un paziņoja, ka ir gatavs piedalīties drošības garantiju sniegšanā Ukrainai, raksta Bloomberg, atsaucoties uz saviem avotiem.

"Mūsu nostāja ir skaidra: Ukrainai ir jāsaņem nelokāmas drošības garantijas, lai efektīvi aizstāvētu savu suverenitāti un teritoriālo integritāti. Mēs atzinīgi vērtējam prezidenta Trampa paziņojumu, ka Amerikas Savienotās Valstis ir gatavas sniegt savas drošības garantijas," teikts Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Polijas, Somijas līderu un Eiropadomes un Eiropas Komisijas vadītāju kopīgajā paziņojumā .

Taču avoti uzņēmumā "Axios" , kam ir labi sakari ar Balto namu, rada pretrunīgāku ainu. Viņi apgalvo, ka, lai gan Tramps un Putins apsprieda drošības garantijas Ukrainai, viņi nevienojās ne par ko konkrētu, un Putins kā potenciālo garantu nosauca Ķīnu, nevis Rietumvalstis.

Donbasa atdošana un frontes līnijas iesaldēšana

Tajā pašā sarunā ar Zeļenski un eiropiešiem Tramps paziņoja, ka Krievija sagaida, ka Kijeva nodos visu daļēji okupētā Doņeckas apgabala teritoriju, raksta Bloomberg . Vienlaikus Putins ir gatavs atteikties no līdzīgas prasības attiecībā uz Zaporožjes un Hersonas apgabaliem, norāda izdevuma sarunu biedri, un tā vietā iesaldēt konfliktu frontes līnijā.

Vēlāk par to pašu rakstīja arī laikraksts “Financial Times” : sarunu laikā Aļaskā, pēc četru laikraksta avotu teiktā, Krievijas prezidents uzstāja uz pilnīgu Ukrainas bruņoto spēku izvešanu no Doņeckas apgabala kā nosacījumu kara izbeigšanai. Apmaiņā pret to Putins piekrita iesaldēt frontes līniju Hersonas un Zaporožjes apgabalos un nemēģināt iekarot plašāku teritoriju, raksta FT. Vienlaikus Putins neatceļ savas galvenās prasības, un tās attiecas uz to, ko viņš sauc par konflikta pamatcēloņiem - režīma neesamību Ukrainā, kas pilda viņa gribu, un valsts vēlmi integrēties ES un NATO.

Vēlāk aģentūras "Reuters" avots ziņoja par Putina prasību pamest visu Doņeckas apgabala teritoriju, kā arī Luhansku, kas jau ir gandrīz pilnībā okupēta.

Šonedēļ Zeļenskis atkal noraidīja teritoriju nodošanu Doņeckas apgabalā un paziņoja, ka Ukraina nepametīs Donbasu. Taču viņš teica, ka ir gatavs apspriest teritoriju jautājumu Ukrainas Konstitūcijas atļautajās robežās. NATO ģenerālsekretārs aprakstīja teorētisku scenāriju, kurā Kijeva faktiski pieņem savu teritoriju pagaidu zaudēšanu, bet juridiski turpina tās uzskatīt par okupētām.

Laikraksts “New York Times”, atsaucoties uz augsta ranga Eiropas amatpersonām, ziņoja , ka Tramps Eiropas līderiem pauda pārliecību par ātru miera līgumu, ja Zelenskis piekristu atdot neokupētās Donbasa daļas . Apmaiņā pret to Putins bija gatavs sniegt rakstiskas garantijas atturēties no turpmākas agresijas. Starp citiem Putina nosacījumiem, kas tika pausti Aļaskā, bija krievu valodai oficiāla statusa piešķiršana Ukrainā, ziņo BBC amerikāņu partneris CBS.

Kā piekāpšanos Krievijas līderis ierosina karaspēka izvešanu no okupētajām Harkivas un Sumu apgabalu daļām, raksta "Axios" . Tā ir daudz mazāka teritorija nekā 30% Doņeckas apgabala, kas joprojām atrodas Ukrainas bruņoto spēku kontrolē, un stratēģiski tie ir mazāk svarīgi.

Vairāk par Aļaskas samitā notikušo lasi šeit