Kā beigsies Trampa un Putina tikšanās? Spriež politologs

© Pexels.com

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps tā vietā, lai ieviestu solītās sankcijas pret Krieviju, nolēma tikties ar Vladimiru Putinu klātienē. Politologi norāda, ka šāda "tikšanās divatā" varētu beigties diezgan negaidīti, raksta “tv3.lt”.

Tomēr, pat ja sarunu gaitā tiks panākts kompromiss, pastāv risks, ka Krievijas okupētās teritorijas faktiski tiks atzītas, turklāt bez reālām drošības garantijām, galvenokārt - dalības NATO, šāda vienošanās būs tikai īslaicīga karadarbības apturēšanas epizode.

Politologs Lins Kojalasu skaidroja, kā šī tikšanās varētu mainīt ģeopolitisko situāciju.

Tiklīdz Amerikas prezidentam Trampam pienāca laiks izpildīt savu solījumu un noteikt sankcijas pret Krieviju, viņš nekavējoties mainīja savas domas un nolēma uzticēties Putinam, ka tas notiks. Politologs uzsver, ka Putinam ir dota iespēja: “Mēs zinām, ka Tramps tic personīgā kontakta spēkam. Viņš uzskata, ka var manipulēt ar otru pusi un sasniegt rezultātus, ko neviens cits nevar. Tāpēc mēs droši vien varam pieņemt, ka viņš vēlētos vismaz vienu reizi tikties ar Putinu aci pret aci, it īpaši tāpēc, ka viņš to jau vairākkārt teica vēlēšanu kampaņas laikā.”

“Es domāju, ka iespējamo scenāriju klāsts ir ļoti plašs. Viss varētu beigties labi, it īpaši, ja Putins mēģinās novirzīt sarunu prom no Ukrainas un uzsvērs, ka šī ir tikšanās starp diviem lieliem spēlētājiem, un šiem diviem spēlētājiem ir ekonomiskās, tirdzniecības un citas intereses, kas viņiem būtu jārisina, bet Ukraina ir kairinātājs, par kuru neviens nevēlas runāt,” skaidro politologs.

Tas nozīmētu, ka Putins vismaz daļēji sasniegs savus mērķus un īstenos sankcijas un papildu spiediena pasākumus, ko solīja Tramps.

Tomēr iespējams arī cits scenārijs, kā minēja pats Tramps - viņš teica, ka divu minūšu laikā jutīs, vai ar Putinu ir iespējams par kaut ko vienoties. Un, ja viņš neredzēs iespēju sasniegt rezultātu, iespējams, ka tikšanās būs pilnīga fiasko.

“Ja viņi ne par ko nevienosies, tas liecinātu par vājumu. Viņš saņem arvien vairāk jautājumu, pat no viņam draudzīgiem žurnālistiem, par to, kāpēc netiek pildīti tie solījumi, ka viss tiks atrisināts ļoti ātri,” piebilst politologs.

“Trampa miera uzturētāja tēls, kuru viņš cenšas stiprināt, noteikti tiks nopietni iedragāts, un viņš arī turpmāk nespēs sasniegt nekādus rezultātus, un, ja viņam neizdosies sasniegt nekādus rezultātus, tas radīs iespaidu, ka ASV neizdara spiedienu uz Krieviju, citiem vārdiem sakot, tā rīkojas tā, it kā baidītos no Krievijas, un arī pati nespēj sasniegt nekādus rezultātus,” viņš piebilst.

“Tramps joprojām gandrīz katru reizi atkārto, ka viņš ir tas, kurš aptur Putinu no agresīvām darbībām, nevis tās mudina. Tomēr fakts ir tāds, ka Krievijas uzbrukumu skaits Ukrainai, neatkarīgi no tā, vai tie ir ar raķetēm vai droniem, pēdējo sešu mēnešu laikā ir divkāršojies salīdzinājumā ar Baidena periodu,” turpina Kojalasu.

Pasaulē

ASV Nacionālās gvardes karavīri ir sākuši parādīties Vašingtonas ielās dienu pēc tam, kad prezidents Donalds Tramps izvietoja karavīrus pilsētā un pārņēma kontroli pār policijas spēkiem, apgalvojot, ka vardarbīgie noziegumi ir kļuvuši nekontrolējami.