ASV un Krievijas sarunas Aļaskā: ko tas nozīmē Latvijai?

Gaidāmā ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas līdera Vladimira Putina tikšanās Aļaskā, kas jau tagad tiek uzskatīta par ārkārtīgi svarīgu un potenciāli "vēsturisku", rada daudz jautājumu arī par Eiropas drošības jautājumiem. Eksperti brīdina, ka šīs tikšanos sekas varētu tieši ietekmēt arī Baltijas valstu drošību.

Politologs Tomass Džaneliūnas uzskata, ka gaidāmā ASV un Krievijas prezidentu tikšanās Aļaskā ir ārkārtīgi svarīgs un rets notikums, īpaši ņemot vērā Putina izolāciju.

"Bez šaubām, šo tikšanos var saukt par vēsturisku. Šāda tieša divpusēja tikšanās starp Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas prezidentiem ir diezgan reta parādība,” viņš uzsvēra.

“Ja ņemam vērā visu kontekstu - Putina izolāciju, karu Ukrainā un vismaz oficiālo nodomu, kas šīs tikšanās gaitā būtu jāmaina -, tas, protams, ir ļoti svarīgs notikums," viņš piebilda.

Eksperts skaidroja, ka Trampa galvenais mērķis šajā tikšanās reizē ir pēc iespējas ātrāk apturēt karu Ukrainā un izņemt šo jautājumu no ASV administrācijas darba kārtības - amerikāņi to uzskata par “Eiropas karu” un cenšas no tā izkļūt gan finansiāli, gan politiski, piedāvājot nosacījumus, kas ļautu panākt vismaz pamieru.

“Trampa mērķi ir diezgan skaidri - pēc iespējas ātrāk apturēt karu Ukrainā un pēc iespējas ātrāk izņemt šo jautājumu no savas darba kārtības. To vairākkārt ir atkārtojuši Trampa administrācijas pārstāvji, piemēram, ASV viceprezidents Dž. D. Venss un citas amatpersonas,” piebilda eksperts.

"No amerikāņu viedokļa šis ir Eiropas karš, un Amerikas Savienotajām Valstīm no tā vajadzētu pēc iespējas ātrāk izstāties - gan finansiāli, gan politiski. Nosacījumi, ko amerikāņi piedāvā gan Ukrainai, gan Krievijai, ir vērsti uz to, lai abas puses panāktu vismaz vienošanos par pamieru," viņš teica.

Pēc politologa domām, Krievijas un Ukrainas intereses ir ļoti atšķirīgas un kara izbeigšana vai pat īslaicīga pamiera noslēgšana šķiet maz ticama.

Trampa cerības, pēc eksperta domām, visticamāk, ir saistītas ar mēģinājumu pārliecināt Putinu pārtraukt militārās operācijas, iespējams, solot viņam kaut ko pretī.

Tas rada galveno jautājumu - kādi varētu būt šie solījumi un kādas dāvanas Putins saņems apmaiņā pret militārās darbības apturēšanu.

Putins, visticamāk, centīsies piespiest Trampu pieņemt Krievijas ilgtermiņa nosacījumus attiecībā uz Ukrainu un Eiropas drošību, izmantojot iespēju saņemt tiešus solījumus no ASV prezidenta, piebilda eksperts.

Šie solījumi varētu ietvert gan Krievijas kontroli pār strīdīgajām teritorijām, gan plašākus stratēģiskus mērķus.

"Jebkurā gadījumā, manuprāt, Putins centīsies izdarīt spiedienu uz Trampu, lai viņš pieņemtu nosacījumus, ko Krievija jau ilgstoši izvirza - ne tikai Ukrainas drošības, bet arī visas Eiropas ziņā. Šāda tikšanās ir unikāla iespēja Putinam tieši manipulēt ar Amerikas Savienoto Valstu prezidentu un iegūt solījumus, ko var dot tikai viņš pats, nevis padomnieki vai vēstneši,” uzsvēra eksperts.

“Šie solījumi varētu būt saistīti ar Ukrainu, piemēram, ļaujot Krievijai kontrolēt galvenās teritorijas, par kurām notiek karš, varbūt pat teritorijas apmaiņa, lai nodotu Krievijai Doņeckas apgabalu," viņš komentēja.

Pēc T. Džaneliūna domām, šajā gadījumā Putins varētu pasludināt daļēju uzvaru, sakot, ka viņš kontrolē Luhanskas un Doņeckas apgabalus. Taču vēl svarīgāks mērķis ir Ukrainas ilgtermiņa neitralizācija - solījums, ka Ukraina nekad nebūs NATO dalībvalsts un, iespējams, vairs netiks atbalstīta ar militāriem līdzekļiem, atstājot Krievijai brīvību nākotnē ietekmēt Ukrainu politiskā līmenī.

Politologs arī uzsvēra, ka varētu tik apspriesti plašāki jautājumi - Eiropas drošība, Krievijas interešu zonas, un Putins varētu piedāvāt "stratēģisko stabilitāti" Eiropā, ļaujot ASV koncentrēties uz Ķīnu, Indijas okeānu un Klusā okeāna reģionu.

Eksperts arī uzsvēra, ka arī Baltijas valstīm vajadzētu uztraukties, jo iespējamā slepenā vienošanās starp ASV un Krieviju par Eiropas drošību varētu nozīmēt ASV izstāšanos no reģiona, kas palielinātu risku nonākt Krievijas ietekmes sfērā un negatīvi mainītu drošības situāciju.

“Fakts, ka Eiropas drošība tiek apspriesta bez pašu eiropiešu ziņas, atgādina slepenus darījumus, kuros tiek tirgota suverēnu valstu drošība,” norāda Džaneliūnas.

Šāda vienošanās varētu nozīmēt nopietnu ģeopolitisku reorganizāciju - vismaz ASV politisko atkāpšanos no Eiropas, kam varētu sekot spēku fiziska pārvietošana uz citiem reģioniem, un tas ir tieši saistīts ar mūsu drošību, jo mēs atrodamies paaugstināta riska zonā - mēs nonākam Krievijas interešu sfērā, piebilst eksperts.

"Pat ja tā nebūtu tieša okupācija, Krievija varētu tiekties pēc politiskas un ekonomiskas ietekmes. Šāda vienošanās varētu būtiski mainīt mūsu drošības vidi," pārdomās dalījās Džaneliūnas.

ASV prezidents Donalds Tramps 15. augustā plāno Aļaskā tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai apspriestu iespēju izbeigt karu Ukrainā un panākt ilgtermiņa mieru.