Dienvidkoreja sāk demontēt propagandas skaļruņus

© Pixabay

Dienvidkoreja pirmdien paziņoja, ka tā ir sākusi novākt skaļruņus, ar kuriem pārraidīja propagandu pāri Ziemeļkorejas robežai, jaunajai Seulas administrācijai cenšoties mazināt spriedzi ar savu kareivīgo kaimiņvalsti.

Valstis, kas tehniski joprojām ir karastāvoklī, jau bija apturējušas propagandas raidījumus demilitarizētajā zonā, Seulas armija paziņoja jūnijā pēc prezidenta Li Džemjuna ievēlēšanas.

Jūnijā tā paziņoja, ka Phenjana ir pārtraukusi pārraidīt dīvainus, satraucošus trokšņus gar robežu, kas bija kļuvuši par lielu traucēkli Dienvidkorejas vietējiem iedzīvotājiem.

Visi gar robežu uzstādītie skaļruņi tiks demontēti līdz nedēļas beigām.

Armija darbināja skaļruņus gadiem ilgi, pārraidot politiskas programmas un popmūziku pāri robežai. Seula šādi atbildēja uz baloniem ar atkritumiem, ko Phenjana nosūtīja pāri robežai uz Dienvidkoreju.

Li, kurš prezidenta amatā stājās mēneša sākumā, solījis ieņemt diplomātiskāku pieeju Ziemeļkorejai, salīdzinot ar savu priekšteci prezidenta amatā Junu Sukjolu.

Spriedze Korejas pussalā pēdējos gados ir pieaugusi, Phenjanai strauji modernizējot savu raķešu un kodolprogrammu. Ziemeļkoreja arī atbalstījusi Krieviju ar karavīriem un munīciju tās iebrukumā Ukrainā, apmaiņā pret ko saņēmusi militārās tehnoloģijas no Maskavas.

Pasaulē

Krievijas bezpilota lidaparātu iebrukums Polijā diez vai bija mēģinājums pārbaudīt NATO gatavību cīnīties pret šādiem draudiem un noteikti ne Rietumu politiskās reakcijas uz šādām darbībām pārbaude. Patiesībā tā bija daļa no Krievijas centieniem militāri apspiest Ukrainu, laikrakstā “The Telegraph” raksta atvaļinātais Lielbritānijas armijas pulkvedis un militārais analītiķis Ričards Kemps.

Svarīgākais