Kremlis ir uzsācis informatīvu uzbrukumu Azerbaidžānai - tagad Baku, tāpat kā iepriekš Ukraina, tiek salīdzināta ar nacistu režīmu, raksta “dialog.ua”.
Krievijas propaganda padara Azerbaidžānu par savu ienaidnieku - Kremļa kontrolētie mediji izmanto aizskarošas analoģijas pret Baku.
Rakstā laikrakstā "Moskovskij Komsomolets" Azerbaidžānas varas iestāžu rīcība salīdzināta ar nacistiskās Vācijas politiku - tam par iemeslu kļuva mākslinieka Ivana Aivazovska pieminekļa demontāža Hankendi Azerbaidžānā, ko raksta autors interpretēja kā "rasu tīrīšanas", salīdzinot ar to, kā nacisti 20. gadsimta 30. gados iznīcināja ebreju zinātnieku pieminekļus un grāmatas.
Pirms kara ar Ukrainu 2014. gadā Kremlis līdzīgi salīdzināja ukraiņus ar fašistiem.
Saskaņā ar laikraksta sniegto informāciju, izšķirošais faktors nojaukšanai bija Aivazovska armēņu saknes, kas nozīmē "nevēlamas asinis". Rakstā ir tieši novilkta vēsturiska paralēle starp Azerbaidžānas rīcību un nacistu režīmu.
Šis ir pirmais gadījums, kad Krievijas valsts mediji tik klaji apvaino Azerbaidžānu.
Attiecības starp Baku un Maskavu pasliktinājās pēc drošības spēku reida, kura laikā tika nogalināti Azerbaidžānas pilsoņi. Azerbaidžānas tiesu medicīnas eksperti secināja, ka vīrieši tika piekauti un spīdzināti.
Baku jau vairākus mēnešus pret Krieviju izmanto skarbu retoriku - pēc skandāla ar nosaukumu "Stepanakert" Azerbaidžānas Ārlietu ministrija apsūdzēja TASS ziņu aģentūru teritoriālās integritātes pārkāpšanā un solīja atbildēt ar to pašu. Krievijas aģentūra bija spiesta divas reizes pārrakstīt rakstu. Tikmēr Baku tika aizturēti "Sputnik Azerbaijan" darbinieki un krievi, kas saistīti ar kibernoziegumiem un narkotiku tirdzniecību. Atbildot uz to, Maskavā tika arestēti Azerbaidžānas diasporas pārstāvji. Saspīlējums strauji pieaug.
Krievija, kuru novājinājis karš ar Ukrainu, vairs nespēj ierobežot daudzvektoru konfliktus - tās resursi ir izkliedēti, un informatīvais karš vēršas pret to, lai gan Kremlis vēl nesen uzskatīja Baku par uzticamu partneri.