Kāpēc ES aptur palīdzību Ukrainai?
Pēc Kijivas lēmuma likvidēt korupcijas apkarošanas iestāžu autonomiju Eiropas Savienība 25. jūlijā paziņoja, ka nepārskaitīs Ukrainai 1,5 miljardus eiro kara nodarīto postījumu segšanai.
“The New York Times”: “ES lēmums ir sekas Ukrainā sasteigti pieņemtajam likumprojektam, kas ierobežo korupcijas apkarotāju neatkarību un izraisīja lielākos protestus kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma.”
28. jūlijā Eiropas Komisija ir nosūtījusi Kijivai brīdinājumu par iespējamu finansiālā atbalsta pilnīgu apturēšanu. Par to ziņo laikraksts “Frankfurter Allgemeine Zeitung”. Ukrainas parlamenta deputāte un bijusī vicepremjere Eiropas lietās Ivanna Klimpuša-Cincadze izdevumam apstiprināja, ka “signāls no ES patiešām ir saņemts”. Pēc viņas teiktā, dokumentā norādīts, "ka ES finansiālā palīdzība tiks iesaldēta, ja situācija ar korupcijas apkarošanas iestādēm netiks atrisināta". Tas attiecas uz "visu nākamo maksājumu, ne tikai tā daļu". Vienlaikus Eiropas Komisija savā vēstulē norādīja, ka tā "neredz Krievijas ietekmi" korupcijas apkarošanas iestādēs un uzskata tās par ieganstu politiskām represijām. Arī laikraksts “New York Times” rakstīja, ka ES varētu iesaldēt daļu palīdzības Ukrainai.
Pēc tam Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai paziņoja, ka ir parakstījis visus nepieciešamos likumprojektus, lai naudu tomēr saņemtu.
