Trampa "baidenizācija" rit pilnā sparā. Medusmēnesis starp Maskavu un Vašingtonu ir beidzies. Tramps tuvina Trešo pasaules karu - tāds ir galvenais aizvadītās nedēļas propagandistu vēstījums par Kremļa un Baltā nama attiecībām
Mīlas stāstam starp Kremļa diktatoru Vladimiru Putinu un ASV prezidentu Donaldu Trampu punktu pielika Trampa atsāktās ASV ieroču piegādes Ukrainai un viņa paziņojums, ka Savienotās Valstis piešķirs Ukrainai zenītraķešu sistēmas "Patriot", lai palīdzētu tai atvairīt Krievijas agresiju. To visu vēl saasināja Trampa teiktais, ka viņš ir vīlies Putinā, kā arī izteikums, ka "viņš [Putins] skaisti runā, bet tad vakarā visus sabumbo".
Pagājušajā nedēļā bija interesanti vērot krievu retorikas par Trampu dinamiku. Proti, vēl nedēļas sākumā tā bija diezgan pielaidīga, tad sekoja zināms pacēlums pēc Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un ASV valsts sekretāra Marka Rubio tikšanās Kualalumpurā, tomēr šis pacēlums noslēdzās ar skaļu paziņojumu, ka draudzība starp Krieviju un Ameriku ir beigusies, ko ierasti pauda Maskavas galvenais propagandists Vladimirs Solovjovs, kurš ir plaši pazīstams kā rupors, kurš skaļi artikulē to, ko Kremlis diplomātisku iemeslu dēļ oficiāli nepasaka.
Vēl 9.jūlijā propagandisti pārsprieda, kā vērtēt Trampa izteikumu, ka Putins var būt visai mīlīgs, bet visam, ko viņš saka, nav jēgas. Krievi konstatēja, ka "agrāk Tramps neko tādu par Putinu neatļāvās teikt". Tad sākās spekulācijas, ka Tramps tā izturas tādēļ, ka pret viņu ir vērsts iekšpolitiskais spiediens, ka pret viņu ir nostājusies visa ASV valdošā elite, kas, izņemot aizsardzības ministru Pītu Hegsetu, "līdz ausīm ir iegrimusi Ukrainas korupcijā".
Proti, "kremlini" kārtējo reizi meloja, ka amerikāņi ar Ukrainas korumpantu palīdzību savus ieročus ir nevis piegādājuši Ukrainai, bet gan pārdevuši citām valstīm. Tādēļ Kijivai esot spēcīgs kompromāts par visu ASV establišmentu, no kā amerikāņiem ir jābaidās.
Līdztekus izskanēja pārspriedumi, ka "varbūt Tramps nespēj saprast, ka Krievijai ir nospļauties par citu valstu nacionālajām interesēm, ja tās ir pretrunā ar mūsu valsts interesēm? Laiks, kad tādi nacionālie nodevēji kā Kozirevs [Andrejs Kozirevs - Borisa Jeļcina laika ārlietu ministrs, kurš pašlaik dzīvo ārzemēs un ir Putina režīma kritiķis. Iekļauts "ārvalstu aģentu" sarakstā.) jautāja, kādas ir mūsu nacionālās intereses, ir pagājis. Arī Jeļcina laiks ir pagājis uz neatgriešanos".
Interesanti, ka krievi vēl aizvadītās nedēļas sākumā centās attaisnot Trampa pērn teikto partijas sponsoru sapulcē, ka viņš Putinam vēl pirms kara sākuma esot piedraudējis sabumbot Maskavu, ja notiks iebrukums Ukrainā. Tramps toreiz vēl piebilda, ka Putins viņam esot noticējis par 10%.
"Ja par bombardēšanu viņš runāja slēgtā sanākšanā ar partijas sponsoriem, tad viņš runāja to, ko tie vēlējās dzirdēt. Un tas ir pilnīgi normāli. Vai varam ņemt vērā Trampa retoriku? Galvenais, kādas būs viņa personiskās politiskās pozīcijas. Tas, ko viņš runā, ir mēģinājums izbēgt no apvainojumiem par sazvērestību ar Krieviju, no dažādiem uzbrukumiem," sprieda propagandisti.
Savukārt par Lavrova un Rubio tikšanos Kualumpurā tika teikts, ka ir "sajūta, ka abas puses dzird viena otru. Ir vēlme atjaunot dialogu starp Maskavu un Vašingtonu. Notikušais bija pieaugušu cilvēku saruna".
Vienlaikus propagandisti gan uzsvēra, ka "mēs negrasāmies tirgoties ar savām nacionālajām interesēm. Amerika joprojām grib būt pasaules saimniece, bet tas laiks ir pagājis".
Svētdienas vakarā tika paziņots, ka abu valstu draudzībai pienākušas beigas un Tramps iet sava priekšteča Džo Baidena pēdās. Tomēr vēl joprojām krievi neatļaujas par Trampu ņirgāties tā, kā viņi to darīja par Baidenu, saucot eksprezidentu par "demences pārņemtu večuku". Tāpat Trampam nevienā brīdī netiek veltīti tādi apvainojumi kā Eiropas līderiem. Vismaz pagaidām pat agresīvais Solovjovs Trampu nelamā par "nožēlojamu niecību" un "nacistu riebekli". Lielākais pārmetums ir par "baidenizāciju".
Laikraksts "The New York Times" rakstā par abu lielvalstu līderu attiecībām atsaucas uz Kārnegi Krievijas Eirāzijas centra vecākās zinātniskās līdzstrādnieces Tatjanas Stanovajas teikto, ka Putins neupurēs savus mērķus Ukrainā attiecību uzlabošanas ar Trampu vārdā.
Lielais jautājums ir par to, cik stabils savā pašreizējā nepatikā pret Putinu ir Tramps un vai tā izpaudīsies reālās darbībās, piemēram, pastiprinātā ieroču piegādē Ukrainai un jaunu sankciju noteikšanā pret Krieviju.