ASV prezidents Donalds Tramps mainījis savu stratēģiju attiecībā pret Krieviju, no burkāna pārejot uz pātagu, ar paziņojumu, ka atceļ lēmumu apturēt noteiktu ieroču pārdošanu Ukrainai un kritizējot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par Amerikas barošanu ar "muļķībām", raksta “The Telegraph”.
Tramps ir arī ieguvis labāku izpratni par Putina uzvedību kaujas laukā - pēc sarunas Tramps raksturoja Putina nodomus kā "iet līdz galam un turpināt nogalināt cilvēkus", laikrakstā “The Telegraph” raksta Rebeka Koflere.
Tomēr, kā atzīmēja komentētāja, ir maz ticams, ka Tramps jebkad izpildīs savus draudus "izsist visus mēslus Maskavas". Maz ticams, ka ASV arī spēs vai gribēs apgādāt Ukrainu nebeidzamā izsīkuma karā, ja Putins turpinās graut Baltā nama miera centienus.
"Taču Trampam, iespējams, ir prātā kaut kas cits," sacīja komentētāja.
Koflere atzīmēja, ka pirmā pazīme tam parādījās brīdī, kad Tramps piedraudēja BRICS valstīm, tostarp Krievijai, ar papildu 10 procentu tarifu, piebilstot, ka Trampa jaunajā Krievijas stratēģijas rokasgrāmatā varētu būt slepens ierocis.
"Valsts kases sekretārs Skots Besents ir līdzīgs graujošs un netradicionāls domātājs. Būdams Volstrītas iekšējās informācijas sniedzējs, viņš ir kļuvis par galveno spēlētāju Trampa tirdzniecības karā ar Ķīnu," atzīmēja žurnāliste.
Koflere arī norādīja, ka Ķīna galu galā noslēdza vienošanos ar Trampa administrāciju.
Besentam arī nav sveša risku uzņemšanās, izmantojot pretinieka ievainojamību - karjeras sākumā viņš strādāja Džordža Sorosa labā un spēlēja galveno lomu finansista mēģinājumā "salauzt Anglijas Banku" 1992. gadā, sagraujot mārciņas tirdzniecību. Rezultātā Sorosa firma guva vairāk nekā miljardu dolāru lielu peļņu. 20 gadus vēlāk, 2013. gadā, Besents nopelnīja Sorosam vēl 1,2 miljardus dolāru, veicot likmes pret Japānas jenu.
"Ir skaidras pazīmes, ka Krievijas ekonomiku nomāc nepieciešamība turpināt karu. Inflācija joprojām ir augsta, patērētāju pieprasījums samazinās, un ražošanas nozare un budžets piedzīvo nopietnas grūtības," atzīmēja komentētāja.
Koflere atzina, ka Putins zina, ka Tramps varētu būt nodomājis kaut ko nopietnu:
"Galu galā viņš darīja Krievijas vadītājam zināmu, ka vienošanās parakstīšanai ir ierobežots laiks. Pēdējais brīdinājums bija piektdien."
Žurnāliste arī atzina, ka Putins varētu nenovērtēt Trampa un viņa galveno padomnieku vēlmi patiešām “pievilkt skrūves”.
Putins varēja turpināt karu, jo pirms iebrukuma Ukrainā viņš veica pasākumus, lai aizsargātu ekonomiku no sankcijām. Krievija arī spēja apiet naftas eksporta un tās ekonomikai kritiski svarīgu komponentu importa ierobežojumus. Tomēr, ja Tramps un Besents nolems ieņemt stingru nostāju, vai Krievija spēs izvairīties no ekonomiskā sabrukuma?