Krievija apmācīs Ķīnas karavīrus cīņai pret NATO ieročiem
Neskatoties uz publiskiem paziņojumiem par vēlmi ar dialogu ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Kremlis patiesībā paplašina militāro sadarbību ar Ķīnu. Kā ziņo laikraksts "Kyiv Post", atsaucoties Ukrainas Aizsardzības izlūkošanas aģentūras avotiem, Maskava līdz 2025. gadam plāno uzņemt aptuveni 600 Ķīnas militārpersonas, kuras piedalīsies mācībās Krievijas bruņoto spēku bāzēs un militārajos centros.
“Kremlis ir nolēmis atļaut Ķīnas armijai mācīties un pārņemt kaujas pieredzi, ko Krievija guva karā ar Ukrainu,” laikrakstam “Kyiv Post” pastāstīja Ukrainas Aizsardzības izlūkošanas aģentūras avots.
Ķīnas karavīri tiks apmācīti cīnīties pret Rietumu ieročiem, īpašu uzmanību pievēršot tanku operatoru, artilēristu, inženieru un pretgaisa aizsardzības speciālistu apmācībai. Izlūkdienestu avots sacīja, ka tas parāda, ka "šādi Maskavas un Pekinas lēmumi skaidri ilustrē Krievijas režīma nodomus pievienoties Ķīnai globālās konfrontācijas ar Rietumiem gaitā".
Pagājušā mēneša sākumā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ķīna ir pārtraukusi dronu pārdošanu Kijivai un citām Eiropas valstīm, bet turpina tos piegādāt Krievijai.
Droni ir bijuši Ukrainas kara raksturīga iezīme, dodot abām pusēm iespēju redzēt kaujas lauku un uzbrukt dziļi aiz ienaidnieka līnijām. Sākotnēji Ukraina bija pilnībā atkarīga no importētiem Ķīnā ražotiem droniem, piemēram, “DJI Mavic”, taču tagad tā spēj ražot daudz dronu vietējā tirgū.
“Ķīnas “Mavic” ir atvērts krieviem, bet slēgts ukraiņiem,” sacīja Zelenskis. “Krievijas teritorijā ir ražošanas līnijas, kurās strādā Ķīnas pārstāvji,” ziņo “Bloomberg”.
Tomēr pagājušajā mēnesī Ķīna paziņoja, ka atbalsta tiešu dialogu starp Krieviju un Ukrainu pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps pēc sarunas ar Vladimiru Putinu paziņoja, ka abas valstis "nekavējoties" sāks miera sarunas: "Ķīna atbalsta visus centienus, kas vērsti uz mieru," sacīja Ārlietu ministrijas pārstāve Mao Nina.
