Ķīnieši izgudrojuši implantu, kas ļauj ar domām vadīt dažādas ierīces
"Tagad es varu kontrolēt datoru ar savām domām. Man ir sajūta, ka es varu kustēties pēc savas gribas," sacīja paralizēts pacients, kas piedalījās Ķīnas pirmajā invazīvās smadzeņu-datora saskarnes (BCI) ierīces klīniskajā pētījumā ar cilvēkiem.
Laikraksts "Global Times" no Šanhajā bāzētā Smadzeņu zinātnes un intelekta tehnoloģiju izcilības centra (CEBSIT) Ķīnas Zinātņu akadēmijā uzzināja, ka centrs sadarbībā ar Fudanas universitātes Huašanas slimnīcu 2025. gada 5. martā ir uzsācis valsts pirmo augstas caurlaidības bezvadu invazīvās BCI klīnisko pētījumu un 25. martā, izmantojot minimāli invazīvu ķirurģiju, viņi veiksmīgi implantēja pirmo bezvadu invazīvo BCI sistēmu pacientam ar tetraplēģiju (visu četru locekļu paralīze).
Saskaņā ar centra paziņojumu, pēc tikai divas līdz trīs nedēļas ilgas pēcoperācijas apmācības pacients spēja kontrolēt elektroniskas ierīces ar savu prātu, prasmīgi vadot sacīkšu spēles, šahu un citas programmas.
Šāds sasniegums iezīmē Ķīnu kā otro valsti pasaulē pēc ASV ("Neuralink"), kas ir sākusi invazīvās BCI tehnoloģijas klīnisko pētījumu fāzi, liecina CEBSIT dati.
Saskaņā ar centra sniegto informāciju, pētījumā iesaistītais pacients pirms 13 gadiem zaudēja visas četras ekstremitātes augstsprieguma elektriskās strāvas negadījumā. Kopš ierīces implantācijas 2025. gada martā tā ir stabili darbojusies viņa smadzenēs, un līdz šim nav ziņots par infekcijām vai elektrodu bojājumiem, norāda pētnieku komanda.
BCI tehnoloģija izveido tiešu saziņas un vadības savienojumu starp smadzenēm un ārpasauli. Tā ir ne tikai logs uz smadzeņu informācijas apstrādes mehānismu izpratni, bet arī daudzsološs ceļš slimību ārstēšanai un nākamās paaudzes cilvēka un datora mijiedarbības veidu izpētei, žurnālistiem pastāstīja CEBSIT direktora vietnieks Ši Jonjongs.
Saskaņā ar CEBSIT datiem, paredzams, ka šāda BCI sistēma iegūs normatīvo apstiprinājumu un nonāks tirgū līdz 2028. gadam. Tiek prognozēts, ka tā ievērojami uzlabos dzīves kvalitāti miljoniem pacientu ar pilnīgām muguras smadzeņu traumām, divpusējām augšējo ekstremitāšu amputācijām un amiotrofisku laterālu sklerozi, nodrošinot motoro funkciju aizstāšanas tehnoloģiju.
Ķīnā ražotā implanta diametrs ir 26 milimetri, tā biezums ir mazāks par sešiem milimetriem, un tas ir pasaulē mazākais smadzeņu kontrolētais implants, aptuveni monētas lielumā.
Tālāk pētnieku komanda plāno mēģināt ļaut pētījumā iesaistītajam pacientam izmantot robotizētu roku, kas ļaus viņam ikdienā veikt fiziskas darbības, piemēram, satvert un turēt krūzi.
Nākotnē projekta ietvaros tiks pētīta arī sarežģītu fizisku perifērijas ierīču, piemēram, robotizētu suņu, iemiesotu intelektuālu robotu un citu intelektuālu aģentu ierīču, vadība, lai vēl vairāk paplašinātu pacienta fiziskās spējas, norāda centrs.
