Britu militārists: Mums ir jābūt gataviem tam, kas sekos pēc Ukrainas kara, lai ar ko tas arī beigtos

NATO ir pietiekami noturīga un labi apgādāta, lai spētu stāties pretī jebkādiem izaicinājumiem, ko pret to varētu vērst Krievija, tāpēc nav nekāda iemesla atsevišķu valstu propagandas dēļ apšaubīt NATO spējas vai gatavību aizstāvēt savas dalībvalstis, NATO "Stratcom Dialogue" konferences laikā aģentūrai LETA norādīja bijušais NATO apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandiera vietnieks atvaļinātais ģenerālleitnants Stjuarts Skītss, kurš pēc 35 gadu dienesta Lielbritānijas bruņotajos spēkos uzsācis darbu konsultāciju un mentoringa jomā.

Kāda pašreiz ir Ziemeļatlantijas alianses noturība?

Šis ir lielisks jautājums, kas skaidri parāda, ar kādiem izaicinājumiem NATO šobrīd saskaras. Mums ir visi iemesli uzskatīt, ka NATO ir pietiekami noturīga un tāda tā būs arī tuvākajā nākotnē. Turklāt alianse ir arī pietiekami labi apgādāta, lai spētu stāties pretī jebkādiem draudiem, ko pret mums vērstu Krievija.

Protams, stratēģiskā situācija ir ļoti sarežģīta. Viens no mūsu pamata sabiedrotajiem NATO izaicina pārējo 31 dalībvalsti. Bet vienlaikus uzskatu, ka šo izaicinājumu pamatā ir labi nodomi, jo gan Eiropas valstu, gan Kanādas pienākums ir darīt vairāk, lai parūpētos par Eiropas aizsardzību, kā arī par transatlantisko drošību un Arktiku. Un tas ir tikai godīgi. ASV mūs mudina tērēt vairāk aizsardzībai gan kolektīvi, gan katrai valstij atsevišķi, un viss liecina par to, ka gaidāmajā NATO samitā Hāgā mēs apņemsimies to darīt. Tas ir viens no iemesliem ar mazākām bažām lūkoties uz ziņām, ko saņemam no Vašingtonas.

Otrs jautājums ir par to, kas notiek Ukrainā. Manuprāt, sabiedroto atbalsts Ukrainai ir bijis stratēģiski izlēmīgs un tāds arī saglabāsies, jo mēs palīdzam suverēnai valstij aizstāvēties pret nelegālu iebrukumu. Kā organizācija mēs demonstrējam, ka ukraiņiem svarīgās vērtības - saglabāt savu neatkarību un suverenitāti - ir vērts atbalstīt un par tām cīnīties. Šim atbalstam ir jāturpinās, un domāju, ka tas turpināsies.

Jā, mums ir jābūt gataviem tam, kas sekos pēc Ukrainas kara, lai ar ko tas arī beigtos. Vienlaikus jāteic, ka esam ļoti daudz mācījušies no kara Ukrainā, redzot, cik inovatīvi ir Ukrainas bruņotie spēki un cik noturīga ir Ukrainas sabiedrība. Redzam, cik labi ukraiņi spēj kaujaslaukā turēties pretī milzīgam skaitam uzbrucēju, ko pret viņiem sūta valsts ar piekļuvi milzīgiem resursiem, kuru vēl turklāt atbalsta Ķīna, Ziemeļkoreja un Irāna.

Kā briti šobrīd vērtē savas attiecības ar savu tradicionālo tuvāko sabiedroto aiz okeāna?

Nupat publicējām savu stratēģiskās aizsardzības ziņojumu, kas ietver ļoti skaidrus vēstījumus un nepārprotami saista Lielbritānijas bruņotos spēkus ar NATO. Mūsu stratēģijas sirdī ir tieši NATO un tas, ka redzam sevi kā valsti, kas nākotnē nosūta savus spēkus uz jebkuru konfliktu, un ka šie spēki ir labi sagatavoti un apgādāti, lai tie spētu izpildīt savus uzdevumus konkrētajā NATO misijā. Un tas ir ļoti svarīgi.

Manuprāt, dažām lielākajām dalībvalstīm, kā, piemēram, mums, Vācijai, Francijai un Polijai, ir arī pienākums aizpildīt kādu līderības spraugu, ko varētu radīt ASV. Jāuzsver, ka neredzu neko tādu, kas liecinātu par kādām amerikāņu radītām spraugām NATO spēku vadībā. Tomēr pārējām lielākajām valstīm ir jābūt gatavām rīkoties, ja šāda nepieciešamība rastos. Man kā britam jāsaka, ka mēs noteikti esam tam gatavi.

Bet vai šīs lielākās Eiropas valstis būtu spējīgas arī pilnībā pārņemt Eiropas aizsardzību savās rokās?

Jā, domāju, ka noteikti. Protams, ir zināmas lietas, kurās esam diezgan ilgi pilnībā paļāvušies uz ASV, jo īpaši kosmosā bāzētu spēju jomā, kā arī sakaru un mērķēšanas sistēmu, izlūkdatu vākšanas un liela apjoma spēku stratēģiskās pārvietošanas ziņā - šeit runāju par lielajiem lidaparātiem un kuģiem, kas spēj pārvietot spēkus.

NATO sabiedrotie ir spējīgi šo visu aizvietot. Tāpēc mums tagad ir jāstrādā kopā, lai nodrošinātos, ka mums ir plāns, kā aizstāt šīs amerikāņu sniegtās spējas, lai kādas tās arī būtu. Lai mums būtu rezervē šo iespēju versija, kas nebūtu tieši atkarīga no Savienotajām Valstīm. Otrkārt, mums ir jāsāk ražot to, kā mums šajā ziņā pietrūkst.

Vienlaikus man jāuzsver, ka neredzu nekādas pazīmes, kas liecinātu, ka ASV varētu pārtraukt šo spēju sniegšanu. Kaut arī prezidents Donalds Tramps mudina sabiedrotos ieguldīt vairāk šajās spējās, no kurām dažas izmaksā ļoti dārgi, tas nekādā ziņā nenozīmē, ka amerikāņi varētu pārstāt sniegt savu ieguldījumu izlūkošanā, sakaru jomā un citās.