Lietuvā atbalsta sieviešu iesaisti armijā, taču ne obligāti

Pēc tam, kad aizsardzības ministre Dovile Šakaliene paziņoja, ka, ja Lietuva nākamajā desmitgadē vēlas skaitliski palielināt armiju, valstij būs jāpalielina sieviešu loma aizsardzībā, premjerministrs Gintauts Palucks sacīja, ka pienākums dienēt jāsaglabā tikai vīriešiem.

"Sievietes patiesībā var darīt pilnīgi visu. Un, ja vien viņas to vēlas, ir jābūt iespējai dienēt Lietuvas bruņotajos spēkos, bet pienākums būt iesauktiem un dienēt pirmām kārtām jāattiecina uz vīriešiem," piektdien žurnālistiem Telšos sacīja premjerministrs.

Palucka vērtējumā, sievietēm būtu jārada visi nosacījumi militārajam dienestam, bet tas, cik daudz no viņām dos ieguldījumu aizsardzībā, būs atkarīgs no viņu pašu vēlmes.

Kāda proporcija šeit tiks izveidota, ir atkarīgs no sievietēm, kuras vēlēsies dienēt, un tādas sievietes noteikti ir, viņu skaits pieaug, un mēs ļoti priecājamies, ka viņas dienē Lietuvas bruņotajos spēkos un dod ieguldījumu valsts aizsardzībā," sacīja Palucks.

Lietuvas aizsardzības ministre Šakaliene piektdien preses konferencē Seimā sacīja, ka, lai tuvāko 5-10 gadu laikā skaitliski palielinātu armiju, būtu jāpalielina sieviešu loma aizsardzībā, pretējā gadījumā vajadzēs "importēt karavīrus".

Viņa pieļāva, ka Lietuvai nākotnē būs jāpāriet uz vispārēju karaklausību, taču, viņasprāt, vispirms ir nepieciešama vispārēja vienošanās sabiedrībā, lai obligātais militārais dienests būtu obligāts ne tikai vīriešiem, bet arī sievietēm.

"Es domāju, ka mēs virzāmies uz to [vispārējās karaklausības modeli]. Kā redzam Ziemeļvalstīs, tas dod diezgan daudz priekšrocību. Tomēr es neesmu noskaņota apgalvot, ka vispārējā karaklausība, kas attieksies gan uz vīriešiem, gan sievietēm, notiks pēc trim, pieciem vai septiņiem gadiem. Tam ir ļoti svarīga sabiedrības vienprātība," sacīja Šakalene.

"Mums vajag vairāk karavīru, vairāk personāla. Bruņotajiem spēkiem ir jāpaplašinās," atzina aizsardzības ministre, paskaidrojot, ka "demogrāfiskā situācija ir tas, ko aizmirst politiķi, kuri ļoti skaļi runā par tradicionālajām vērtībām, kad viņi skatās uz mūsu militāro potenciālu. Ja mēs nevēlamies importēt karavīrus, mums, iespējams, būs vairāk jāpaļaujas uz sievietēm".

Ministre sacīja, ka, lai gan sieviešu skaits valsts aizsardzībā jau ir un pakāpeniski pieaug, tām ir jākļūst vēl pamanāmākām.

"Pētījumi rāda, ka, jo aktīvāk sievietes iesaistās aizsardzības sagatavošanā un tiešā aizsardzībā, jo vairāk sabiedrība saprot, ka situācija prasa saliedētību, koncentrēšanos un stingrāku rīcību. Tāpēc no stratēģiskās komunikācijas viedokļa ir ļoti svarīgi radīt tādas iespējas tām sievietēm, kuras vēlas piedalīties valsts aizsardzībā, un padarīt tās redzamas," klāstīja Šakaliene.

Lietuvas armijas komandieris Raimunds Vaikšnors aprīļa beigās paziņoja, ka viņš neredz nepieciešamību iesaukt sievietes obligātajā militārajā dienestā. Pēc viņa domām, pašlaik ir nepieciešams izmantot esošo vīriešu skaitu un radīt apstākļus, lai visi viņi varētu pildīt savu pienākumu.

Tomēr Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Ģiedrims Jeglinsks gada sākumā sacīja, ka, viņaprāt, nākotnē sieviešu iesaukšana obligātajā militārajā dienestā ir neizbēgama.

Šogad obligātajā militārajā dienestā tiks iesaukti vairāk nekā 3900 jauniešu. Šis skaitlis katru gadu pakāpeniski pieaugs, un no 2027.gada dienestā tiks iesaukti vairāk nekā 6000 jauniešu.