Latvija un vēl 12 valstis nosūtījušas vēstuli Eiropas Komisijai, aicinot reaģēt uz GNSS traucējumiem
Latvija, Lietuva, Igaunija un vēl desmit Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vēstulē aicinājušas Eiropas Komisiju reaģēt uz globālās navigācijas satelītsistēmas (GNSS) traucēšanu ES valstīs.
13 valstu satiksmes un digitālo lietu ministri nosūtījuši kopīgu vēstuli Eiropas Komisijai (EK), mudinot nekavējoties un koordinēti reaģēt uz GNSS traucējumiem, kas tiek radīti no Krievijas un Baltkrievijas. Pēc Lietuvas iniciatīvas vēstulē arī uzsvērts, ka steidzami jāpaātrina pret iejaukšanos drošu GNSS pakalpojumu attīstīšana, kritiskās infrastruktūras vispārējās noturības veicināšana un drošības stiprināšana visā Eiropā.
"Pašreizējā drošības vide prasa vienotu reakciju uz naidīgu režīmu radītajiem hibrīddraudiem, kā arī ciešu sadarbību, lai stiprinātu Eiropas sagatavotību un noturību. GNSS signālu traucējumi tieši ietekmē tādas stratēģiskas nozares kā transports, enerģētika un telekomunikācijas. Lai novērstu iespējamus incidentus, mums ir jārīkojas ātri un izlēmīgi Eiropas Savienības līmenī - nevis individuāli, bet gan koordinēti," paziņoja Lietuvas transporta un komunikāciju ministrs Eugenijus Sabutis.
Vēstule adresēta ES augstākajai pārstāvei ārpolitikā un drošības politikas jautājumos Kajai Kallasai, aizsardzības komisāram Andrjum Kubiļum, ilgtspējīga transporta un tūrisma komisāram Apostolam Dzidzikostam un citiem EK locekļiem.
13 valstu ministri tajā uzsvēruši, ka kopš 2022.gada Baltijas jūras reģionā novērota divu veida iejaukšanās GNSS - signāla bloķēšana un viltošana. Tas apdraud dažādus transporta veidus, jo īpaši civilo aviāciju un kuģošanu.
Kopīgajā vēstuli parakstījuši Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Slovākijas, Somijas, Slovēnijas, Čehijas, Itālijas, Nīderlandes, Spānijas, Dānijas un Rumānijas ministri. Tajā arī norādīts, ka GNSS traucējumu gadījumi nav nejauši incidenti, bet gan sistemātiska, apzināta Krievijas un Baltkrievijas rīcība, ko var izmantot kā hibrīduzbrukumu stratēģiskajam radiofrekvenču spektram, kas ir būtisks mūsdienu tehnoloģijām, reģionālajai drošībai, jo īpaši transporta jomā.
Turklāt ministri aicinājuši ES pastiprināt diplomātiskos centienus, lai novērstu traucējumus un izdarītu spiedienu uz atbildīgajām pusēm, piemēram, lai uzlabotu Eiropas drošību, juridiski vērsties pret atbildīgajām personām un struktūrām, kas iesaistītas apzinātos GNSS signālu traucējumos.
Citu tūlītēju pasākumu starpā ministri ierosinājuši pastiprināt radiofrekvenču monitoringu un uzlabot civilās un militārās koordinācijas mehānismus starp dalībvalstīm, lai veiktu kopīgu monitoringu, datu apmaiņu un iespējamu reaģēšanu uz GNSS traucējumiem. Viņi arī mudinājuši paātrināti ieviest pret traucējumiem noturīgus GNSS pakalpojumus, jo īpaši pret izkrāpšanu vērstas funkcijas "Galileo" programmā, kā arī parastās navigācijas infrastruktūras uzlabošanu un modernizēšanu.
Februāra beigās Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas padomnieks nacionālās drošības jautājumos Marjus Česnulevičs sacīja, ka GPS traucējumi ir saistīti ar Krievijas mēģinājumiem aizsargāties pret Ukrainas atbildes triecieniem Krievijas teritorijā, un piebilda, ka Lietuva nav konkrēts mērķis.
Lietuvas gaisa navigācijas pakalpojumu sniedzēja "Oro navigacija" dati liecina, ka janvārī saņemti 440 ziņojumi par GPS traucējumiem, kas ir desmit reizes vairāk nekā 2024.gada janvārī.
Tikmēr VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) jaunākie dati liecina, ka globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) traucējumi Latvijas gaisa telpā šogad pirmajos piecos mēnešos fiksēti 497 reizes, kas ir par 52% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.
