Ziemeļkoreja uz karakuģa izvieto noslēpumainus, baloniem līdzīgus objektus

Jauni satelītattēli liecina, ka Ziemeļkoreja ir izvietojusi balonus blakus savam bojātajam 5000 tonnu smagajam karakuģim, kas kopš neveiksmīgās palaišanas pagājušajā nedēļā guļ uz sāniem un daļēji iegremdēts, ziņo “CNN”.

Lai gan priekšmetu mērķis nav skaidrs, eksperti uzskata, ka tos varētu izmantot, lai palīdzētu kuģi atgūt vertikālu stāvokli vai pasargātu to no ziņkārīgām dronu acīm.

Bojātais iznīcinātājs bija valsts jaunākais karakuģis, un tam bija jābūt Ziemeļkorejas vērienīgo jūras spēku modernizācijas centienu triumfam. Tā vietā palaišanas mehānisma darbības traucējumi 21. maijā izraisīja pakaļgala priekšlaicīgu ieslīdēšanu ūdenī, saspiežot korpusa daļas un atstājot priekšgalu iesprostotu uz kuģa celiņa, ziņoja valsts medijs “KCNA” - un sliktu ziņu publicēšana ir retums.

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns, kurš bija aculiecinieks neveiksmīgajai palaišanai Čuncjinas pilsētā ziemeļaustrumos, nosauca to par "noziedzīgu darbību" un pavēlēja valstij ātri salabot kuģi pirms valdošās Strādnieku partijas plenārsēdes jūnija beigās, nosaucot to par “nacionālā goda jautājumu”.

Kopš tā laika amatpersonas ir centušās novērst nodarīto kaitējumu un sodīt tos, kurus tās uzskata par atbildīgiem, aizturot četrus cilvēkus, tostarp kuģu būvētavas galveno inženieri.

Analītiķi norāda, ka tagad Ziemeļkorejas centienos ātri salabot iznīcinātāju tiek izmantoti noslēpumaini baloni.

“Izskatās, ka ir uzstādīti kaut kas līdzīgs baloniem nevis kuģa pacelšanai virs ūdens, bet gan lai novērstu turpmāku kuģa applūšanu,” sacīja Dienvidkorejas Nacionālās asamblejas likumdevējs un militārais analītiķis, Ju Jons-Veons.

Atvaļinātais ASV Jūras spēku kapteinis Karls Šusters sacīja, ka, ja šie objekti patiešām ir baloni, tiem varētu būt viens no diviem mērķiem - vai nu novērst “zema līdz vidēja līmeņa dronu izlūkošanu”, vai arī samazināt slodzi uz kuģa daļu, kas joprojām ir iesprostota uz piestātnes.

“Tā ir zona, kas, visticamāk, ir bojāta, cietusi visnopietnākos bojājumus un joprojām ir pakļauta intensīvai slodzei, kamēr priekšgala daļa paliek ārpus ūdens,” viņš teica.

Niks Čailds, Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta vecākais jūras spēku un jūras drošības līdzstrādnieks, sacīja, ka Ziemeļkoreja varētu vēl vairāk sabojāt kuģi, ja tā izmantos balonus, lai to noturētu virs ūdens vai paceltu.

"Ir ļoti iespējams, ka kuģis jebkurā gadījumā ir pakļauts diezgan lielai slodzei, un pacelšana no augšas varētu šo slodzi pastiprināt,” viņš teica.

Parastā procedūra būtu panākt pēc iespējas lielāku kuģa peldspēju un pēc tam to pacelt no apakšas, sacīja Čailds.

Saskaņā ar “Maxar Technologies” kopīgotajiem satelītattēliem, kopš 23. maija ap iznīcinātāju ir izvietoti vairāk nekā ducis baltu, baloniem līdzīgu objektu.

Pamatojoties uz objektu formu un to, kas izskatās pēc astes spurām, tie varētu būt mazākas tā saukto aerostatisko lidaparātu versijas - baloni ar nelielu līdzību dirižabļiem. Tāpat kā dirižabļi, tie iegūst peldspēju no celšanas gāzes, kas ļauj tiem peldēt gaisā vai ūdenī.

Attēlos nav redzamas nekādas peldošas tvertnes, kas atbalstītu kuģa korpusu vai virsbūvi - kaut kas tāds, ko ASV varētu izmantot šādā situācijā. Ziemeļkorejas jūrniecības nozare, iespējams, nav pietiekami attīstīta šādām metodēm.

Ziemeļkorejas valsts mediji iepriekš ziņoja, ka bojājumi nav tik nopietni, kā sākotnēji baidījās, un ka korpusā nav caurumu, lai gan tas ir saskrāpēts gar sāniem un pakaļgalā ir iekļuvis nedaudz jūras ūdens. Tiek lēsts, ka remonts varētu ilgt aptuveni 10 dienas, lai gan analītiķi ir skeptiski.

Kuģa nestabilā atrašanās vieta padara glābšanas operāciju neparasti sarežģītu. "Atrodoties pa pusei ūdenī un pa pusei ārpus tā, būtībā ir vissliktākā iespējamā situācija," sacīja Dekers Evelets, asociētais pētījumu analītiķis bezpeļņas organizācijā, kas specializējas aizsardzības pētījumos.

Viņš piebilda, ka operācija būtu vienkāršāka, ja kuģis būtu pilnībā apgāzies ūdenī vai pilnībā uz sauszemes. "Bet, tā kā tas atrodas pa pusei uz sauszemes un pa pusei uz ūdens, ja mēģinās izvilkt nogrimušo pusi, pastāv risks sagriezties un salauzt ķīli," sacīja Evelets, atsaucoties uz kuģa dibena konstrukcijas mugurkaulu.

Čaildss sacīja, ka Ziemeļkorejai, iespējams, būs jāsadala kuģis gabalos.

"Ļoti bieži vienīgais veids, kā atbrīvot doku, ir demontēt vismaz daļu kuģa, lai atvieglotu operāciju, sakārtot to, kas jums ir palicis, un aizvilkt to prom, un pieņemt lēmumu par to, vai to atjaunot vai nodot metāllūžņos," viņš teica.