Spānija spiež citas ES valstis atzīt basku, katalāņu un galisiešu valodu par savienības oficiālajām darba valodām, draudot izvest savu karaspēku no Austrumeiropas valstīm, ja tā to nedarīs, ziņo “Financial Times”.
Spānijas valdībai premjerministra Pedro Sančesa vadībā ir izmisīgi nepieciešams Katalonijas separātistu partiju atbalsts, lai pieņemtu savus likumprojektus parlamentā. Vienlaikus katalonieši kopā ar partijām no Galisijas un Basku zemes pieprasa, lai viņu valodām ES līmenī tiktu piešķirts oficiāls darba valodu statuss. Madrides priekšlikums pievienot trīs jaunas valodas, kas tika iesniegts 2023. gadā, nebija veiksmīgs, taču ES ministri par šo jautājumu balsos vēlreiz.
Pašlaik ES ir 24 oficiālās valodas, un dažas valstis baidās, ka trīs Spānijas reģionālo valodu pievienošana radītu precedentu citām reģionālajām valodām, ievērojami palielinot tulkošanas izmaksas. Saskaņā ar “Financial Times” ziņām, Spānijas mēģinājums pārliecināt un apdraudēt citas ES valstis ir izraisījis lielu neapmierinātību.
No vienas puses, Madride ir apsolījusi segt papildu tulkošanas izmaksas 132 miljonu eiro apmērā gadā. No otras puses, Spānijas diplomāti it kā ir draudējuši, ka bez atbalsta Madride varētu pārskatīt savas drošības saistības pret citām valstīm, piemēram, attiecībā uz militārajām vienībām, kas izvietotas Baltijas valstīs.
Spānija aizsardzībai tērē vismazāko IKP daļu starp 32 NATO valstīm, un tā ir arī vienīgā lielākā valsts, kas iebilst pret militāro izdevumu palielināšanu līdz 5% no IKP. Tomēr Spānija NATO ietvaros ir izvietojusi aptuveni 600 karavīru Latvijā, piedalās Baltijas valstu pretgaisa aizsardzībā un tai ir lidmašīnas bāzēs Rumānijā.
Latvijas pastāvīgais pārstāvis Briselē atteicās komentēt Spānijas draudus izvest savu karaspēku, ņemot vērā NATO bažas par iespējamu Krievijas agresiju reģionā.
"Šī ir šantāžas forma," laikrakstam “Financial Times” sacīja kāds diplomāts. "Pašreizējos apstākļos tas ir nepieņemami."
Avots, kas ir tuvs Spānijas Ārlietu ministrijai, uzsvēra: "Spānijas apņemšanās nodrošināt Austrumeiropas drošību un tās karaspēka klātbūtni tur joprojām ir stingra un beznosacījumu. Šis fakts nekad nav ticis apšaubīts. Runājot par valodas jautājumu, Spānijas valdība sadarbojas ar visām ES dalībvalstīm, lai izstrādātu dokumenta galīgo formulējumu, kurā ņemtas vērā visas iespējamās bažas."