Psihiatri ir satraukti par Donalda Trampa kognitīvo spēju pasliktināšanos

© pixabay.com

Pat Donalda Trampa pirmā prezidentūras termiņa laikā uzmanību piesaistīja viņa kognitīvās un psiholoģiskās īpašības: apkārtējie atzīmēja, ka viņš nespēj ilgstoši koncentrēties uz vienu tēmu, un viņa izteikumi un uzvedība sabiedrībā izraisīja tādas bažas psihiatru vidū, ka 2017. gadā 27 psihiatri un psihologi publicēja grāmatu “Donalda Trampa bīstamais gadījums”, kurā viņi brīdināja, ka viņa garīgā veselība, ņemot vērā viņa plašās pilnvaras, rada draudus pasaulei, raksta "The Insider".

Šajā periodā Trampam ir pāri 80 gadiem, un viņa stāvoklis acīmredzami neuzlabojas: viņa runa kļūst arvien nesakarīgāka, viņš arvien biežāk izsaka nepiedienīgi vulgārus jokus (piemēram, orālā seksa attēlu ar mikrofonu) vai lieto neķītrus vārdus, un viņa jau tā ierobežotais vārdu krājums turpina sarukt, runa un rīcība kļūst arvien impulsīvāka.
Pēc vairāku ekspertu domām, tas norāda uz agrīnas demences pazīmēm, kas, ņemot vērā narcistisku personības tipu un empātijas trūkumu, var būt ļoti bīstamas.
11. aprīlī Donalds Tramps devās uz piecas stundas ilgu medicīnisko pārbaudi. Papildus svaram, asins analīzēm un sirds stāvoklim ārsti mērīja arī Amerikas līdera kognitīvās spējas. "Prezidents Tramps ir lieliskā kognitīvajā un fiziskajā veselībā un ir pilnībā gatavs kalpot par virspavēlnieku un valsts vadītāju," pēc testiem sacīja viņa ārsts Šons Barbabella. Tramps arī kārtoja Monreālas kognitīvo novērtējumu (MoCA) un ieguva 30 punktus no 30. Tajā vakarā, atrodoties "Air Force One" lidmašīnā, viņš reportieriem lielījās: "Es atbildēju uz visiem jautājumiem pareizi."
Problēma ir tā, ka Monreālas kognitīvā skala nav tests, bet gan vienkāršu uzdevumu kopums masveida skrīningam. Jautājumi ietilpst vienā teksta lapā, un to aizpildīšana aizņem desmit minūtes. No statistikas viedokļa tas ir labs instruments demences identificēšanai populācijā. Taču tā jutība nav pietiekama, lai pat maksimālais rezultāts izslēgtu nopietnus kognitīvus traucējumus.
Nav nekādu norāžu, ka Donalda Trampa nesenajā medicīniskajā pārbaudē būtu iekļauts īsts kognitīvais tests, laikrakstam "The Insider" pastāstīja amerikāņu psihiatre Bandija Lī: "Monreālas kognitīvo spēju novērtējums neizslēdz demenci. Tas skaidri identificē tikai tos, kuriem jau ir jāatrodas pansionātā. Cilvēki, kuriem diagnosticēta demence, un hospitalizēti pacienti ar šizofrēniju iegūst 30 punktus no 30. Ir situācijas, kad cilvēks valkā "saprāta masku" un šķiet diezgan funkcionāls, taču tas ir tikai maskējums." Dr. Lī 17 gadus pasniedza Jeila Medicīnas skolā, sarakstīja mācību grāmatu par vardarbības novēršanu, strādāja pie cietumu reformas Amerikas Savienotajās Valstīs un bija Apvienoto Nāciju Organizācijas konsultante vardarbības pret bērniem jautājumos. Kopš 2017. gada viņa ir specializējusies Trampa garīgās veselības izpētē. Lī šai tēmai jau ir veltījusi trīs grāmatas, kā arī daudzas publikācijas plašsaziņas līdzekļos.

Stāvoklis pasliktinās

Bandija Lī skaidro, ka politiķa neirokognitīvās problēmas pamanījusi jau 2017. gadā un ka situācija laika gaitā ir tikai pasliktinājusies. Tā nu 2024. gadā Pasaules garīgās veselības koalīcija Dr. Lī vadībā publicēja paziņojumu, ko parakstījuši piecdesmit atzīti tiesu psihiatri, neiropsihiatri un demences speciālisti. Manifesta nosaukums ir "Paziņojums par kognitīvajām problēmām prezidenta vēlēšanās". Tajā uzskaitītas Trampa stāvokļa pasliktināšanās pazīmes, piemēram, vārdu krājuma samazināšanās, nepilnīgi un saraustīti teikumi, gramatiskas kļūdas un parafāzes (runas traucējumi, kad cilvēks lieto neesošus vārdus), nepiemēroti vai neskaidri apgalvojumi, kuriem nav saistības ar realitāti, un to pašu frāžu atkārtošana ar vai bez iemesla. Turklāt Tramps arvien biežāk lieto neķītrus vārdus, naida runu un demonstrē vairāk narcistisku īpašību, piemēram, "grandiozu". Runājot par parafāziju, daži Trampa vārdu darināšanas piemēri kļuva ļoti populāri viņa pirmā pilnvaru termiņa laikā.

Svarīgākais