Ārvalstu investori: Ja Baltijas valstis kritīs, sekos arī pārējā Eiropas Savienība

Ārvalstu investori aicina uz proaktīvu atbalstu Baltijai, lai saglabātu Eiropas robežu stipru, aģentūrai LETA norādīja Ārvalstu investoru padomē Latvijā (FICIL), atsaucoties uz jaunākā sentimenta indeksa pētījuma rezultātiem.

Ārvalstu investori jaunākajā FICIL sentimenta indeksā atzīst, ka Baltija ir Eiropas ģeopolitiskais indikators, un iezīmē brīdinājumu: "Ja Baltijas valstis kritīs, sekos arī pārējā Eiropas Savienība (ES)".

Baltijas valstis atrodas ES austrumu flanga priekšējā līnijā, saskaroties gan ar drošības, gan ekonomiskiem izaicinājumiem strauji mainīgajā ģeopolitiskajā vidē. Investori brīdina, ka Eiropa nedrīkst palikt vienaldzīga šī brīdinājuma priekšā - reģiona stabilitāte un noturība ir balsts visai ES, un neveiksme var apdraudēt ES vienotību ārējo draudu priekšā.

FICIL skaidro, ka kopš neatkarības atgūšanas 1990. gadu sākumā Igaunija, Latvija un Lietuva ir atklāti brīdinājušas par Krievijas radītajiem draudiem, taču pārāk maz bija to, kas tolaik bija gatavi ieklausīties un noticēt. Vairāki ārvalstu investori uzsvēruši, tagad ES un nacionālajām valdībām "ir ātri jānobriest", lai reaģētu uz pašreizējo izaicinājumu, veidojot stiprāku, konkurētspējīgāku un sadarbībā balstītu ES. Ņemot vērā sarežģītos un ilgstošos ES lēmumu pieņemšanas procesus, daudzi investori iesaka Baltijas valstīm izveidot arī citus reģionālos sadarbības formātus, kas nodrošinātu papildu atbalstu šim reģionam.

FICIL atzīmē, ka pat tikai apjaušams apdraudējums Baltijai varētu graut investoru uzticību un kā viesuļvētra izraisīt plašu un neatgriezenisku domino efektu ne tikai Baltijā, bet visā ES. Lai gan investori tic Baltijas valstu noturībai, viņi brīdina par "tauriņa efektu" un aicina ES un Baltijas valstu valdības politikas veidotājus rīkoties drosmīgi.

Krievijas karš pret Ukrainu ir skāris Baltijas valstis daudzveidīgi - līdzekļi tika pārorientēti aizsardzības un enerģētiskās neatkarības vajadzībām, mainījās sabiedrības un investoru noskaņojums, kas negatīvi ietekmēja šo valstu ekonomikas. Pētījumā atklātas arī būtiskas bažas par Baltijas valstu ilggadējo stratēģisko partneri - ASV. Tādējādi Baltijas valstis šobrīd atrodas pilnīgi jaunā ģeopolitiskajā realitātē, un FICIL norāda uz būtisku jautājumu - vai Igaunija, Latvija un Lietuva spēs izturēt ģeopolitisko spiedienu, lai aizsargātu Eiropas drošību un ekonomisko stabilitāti, un vai ES nodrošinās pietiekamu atbalstu, lai Baltijas valstis šajā uzdevumā gūtu panākumus?

Ņemot vērā kara Ukrainā nesamērīgi negatīvo ietekmi uz Baltiju un strauji mainīgo ģeopolitisko vidi, kas vēl vairāk palielina reģiona ievainojamību, ārvalstu investori uzskata, ka papildu atbalsts reģionam ir ne tikai nepieciešams, bet arī pilnībā pamatots.

FICIL norāda, ka gadu gaitā ES finansiālais ieguldījums Baltijas valstīs ir bijis nozīmīgs. Piemēram, no 2021. līdz 2027. gadam Latvijai varētu būt pieejami 4,6 miljardi eiro, Igaunijai - 3,5 miljardi, bet Lietuvai - 6,4 miljardi eiro no kohēzijas un atveseļošanas fondu līdzekļiem, kas paredzēti klimata mērķu, digitālās transformācijas un iekļaujošas izaugsmes veicināšanai. Papildus tam Atveseļošanas un noturības mehānisms nodrošina vēl lielāku atbalstu - 1,97 miljardus eiro Latvijai, 953 miljonus eiro Igaunijai un 2,2 miljardus eiro Lietuvai, lai veicinātu atveseļošanos un ilgtermiņa ekonomisko noturību. Tomēr līdz šim ES nav paredzējusi citus, tieši Baltijai mērķētus atbalsta mehānismus.

Investori atzīmē, ka izaicinājumi saistībā ar pieejamo ES fondu apguvi pastāv visās trijās Baltijas valstīs, mazinot šo resursu pilnīgas izmantošanas potenciālu. ES birokrātija ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas kavē iespēju izmantošanu un finansējuma novirzīšanu uz kritiski svarīgām jomām.

Eiropas komisārs ekonomikas un produktivitātes, kā arī ieviešanas un vienkāršošanas jautājumos Valdis Dombrovskis (JV) atzīmē, ka drošība ir stabilitātes un labklājības pamats.

Viņš skaidro, ka Eiropas Komisija strādā kopā ar Baltijas valstīm, lai stiprinātu aizsardzības spējas austrumu robežā un atbrīvotu reģiona ekonomisko potenciālu. Ilgtermiņa investīcijas ir tikpat būtiskas. "Ar gandrīz septiņiem miljardiem eiro, kas pieejami caur Atveseļošanas un noturības mehānismu, arvien lielāku kohēzijas fondu lomu nākamajos gados un privātā kapitāla piesaisti caur Krājumu un investīciju savienības stratēģiju, mēs veidojam stabilu pamatu drošai un plaukstošai nākotnei Baltijas valstīs," pauž Dombrovskis.

FICIL skaidro, ka papildus ES līmeņa izaicinājumiem, kas ierobežo piekļuvi ES finansējumam, katrai no Baltijas valstīm ir arī savi birokrātiskie šķēršļi, kas kavē izaugsmi un attīstību.

Latvijā novecojušie valsts atbalsta likumi darbojas kā sastrēgumpunkts, traucējot piekļuvi būtiskam ES investīciju atbalstam, kas varētu veicināt valsts ekonomisko atveseļošanos. Igaunija, neskatoties uz ambiciozajiem atjaunojamās enerģijas mērķiem, saskaras ar atļauju izsniegšanas problēmām, kas bremzē progresu klimata mērķu sasniegšanā. Savukārt Lietuva risina sarežģītu juridisku strīdu un pārvaldības jautājumu kombināciju, kas ir aizkavējusi Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu apguvi. FICIL uzsver, ka tiesvedība saistībā ar nodokļu reformām izraisīja pastāvīgu 8,7 miljonu eiro finansējuma zaudējumu - šie līdzekļi varēja būtiski sekmēt valsts ekonomisko atveseļošanos.

FICIL norāda, ka šie izaicinājumi uzsver nepieciešamību ES līmenī ieviest vienkāršotākas un elastīgākas finansēšanas procedūras, tostarp "vienotu rokasgrāmatu", kas spētu pārraut birokrātijas sietu un palīdzētu projektiem tikt īstenotiem ātrāk, nezaudējot atbildības principus. Tāpat ES varētu apsvērt līdzekļu priekšfinansēšanu stratēģiskiem projektiem Baltijā, proti, sniegt atbalstu ātrāk, nevis izkliedēt to gadu garumā. Arī mērķēts tehniskais atbalsts un labās prakses apmaiņa ar citām ES valstīm varētu palīdzēt Baltijas valstīm uzlabot kapacitāti un zināšanas, lai efektīvāk izmantotu pieejamo finansējumu.

Savukārt Baltijas valstīm būtu jāveic normatīvo un institucionālo sistēmu pārskatīšana un jāstiprina kapacitāte, lai efektīvāk piekļūtu būtiskiem finanšu resursiem.

Ārvalstu investori uzsver, ka birokrātijai nevajadzētu kļūt par šķērsli ārkārtēja spiediena apstākļos, kad rīcības steidzamība ir būtiska. Kavēšanās vai bezdarbības sekas var būt tālejošas - tās ne tikai apdraud Baltijas ekonomisko potenciālu, bet arī var kaitēt ES kopējai drošībai un kohēzijai.

"Eiropai ir jāatver acis uz Baltijas realitāti - nevis ar paniku vai grandioziem paziņojumiem, bet ar praktisku solidaritāti. Ja Eiropa nostiprina savu ziemeļaustrumu flangu - ekonomiski, infrastruktūras un militārā ziņā - tad stiprāka un drošāka kļūst visa ES," norāda FICIL.

Tāpat ārvalstu investori uzsver, ka brīdinājumam "ja Baltijas valstis kritīs, sekos arī pārējā ES!" nav jākļūst par pravietojumu. Ar savlaicīgām reformām un vienotu pieeju Eiropa var apliecināt, ka tās robeža neļodzīsies un ka ES ne tikai stāvēs līdzās Baltijas valstīm, bet stāvēs, pateicoties tām.