Latvieši pērk īpašumus Lietuvā - cenas esot pat uz pusi zemākas
Ierasts domāt, ka Lietuvā ir piecas lielpilsētas: Viļņa, Kauņa, Klaipēda, Šauļi un Panevēža. Bet kas īsti ir lielpilsēta un kāpēc arvien vairāk latviešu izvēlas iegādāties Lietuvā, raksta “tv3.lt”.
"Dānijā pilsēta tiek uzskatīta par pilsētu, ja tajā dzīvo 200 cilvēku, Japānā - 30 tūkstoši, pretējā gadījumā tie ir ciemati. Mums nav juridiska termina, kas ir lielpilsēta, bet ir pieņemts, ka 100 tūkstoši iedzīvotāju ir robeža, kad pilsēta ir liela," saka ģeogrāfe Dr. Gintare Pociūtė-Sereikiene.
Pēc Lietuvas Valsts datu aģentūras datiem, 2024. gadā Viļņā dzīvoja 604 792 cilvēki, Kauņā - 304 731, Klaipēdā - 160 357, bet Šauļos - 112 581. Tobrīd Paņevežā bija palikuši 86 202 iedzīvotāji. Tātad, pašlaik Lietuvā ir četras lielpilsētas, lai arī Šauļiem draudēja šī statusa zaudēšana - pilsēta, kas daudzus gadus bija strauji sarukusi, ir atdzīvojusies.
"2020.-2021. gadā Šauļos bija vismazākais iedzīvotāju skaits, bet kopš tā gada tas ir pakāpeniski atguvies. Covid laikā šis skaits stabilizējās, un līdz ar imigrantiem no Ukrainas pilsēta atkal sāka augt," stāsta Šauļos uzaugusī ģeogrāfe. Šauļu izaugsmi veicināja arī emigranti, kas atgriezās Brexit dēļ, taču vislielākā ietekme bija bēgļu vilnim no Ukrainas.
Kamēr pilsētas aug, cilvēki parasti nepaliek ciematos. Lūk, kā notiek iedzīvotāju skaita izmaiņas: ja trūkst darbavietu, infrastruktūra ir nepietiekami attīstīta un pakalpojumu pieejamība ir zema, iedzīvotāji pārceļas uz vietām, kur viņiem ir vieglāk dzīvot. No otras puses, ciems kļūst par vietu, kur cilvēki vēlas atgriezties atpūsties, un pilsētnieki vai emigranti bieži iegādājas viensētas, lai varētu tās apmeklēt vasarā. Vietējie iedzīvotāji šos cilvēkus pat sauc citādi.
"Vietējie iedzīvotāji tagad lieto divus terminus, lai apzīmētu tos, kas ierodas dzīvot, - otrās mājas un lauku sētas īpašnieki. Tie ir tie, kuriem pieder lauku sētas," skaidro eksperte. "Es domāju, ka ciemi tagad atdzimst no jauna," viņa piebilst.
Vēl viena interesanta parādība notiek uz robežas - Lietuvas pētnieki pamanījuši, ka liels skaits latviešu dzīvo Lietuvas pusē uz robežas ar Latviju.
“Viena latviešu skolotāja nopirka māju tieši pāri robežai. Nākamais ciems, ar kuru tā savienojas, kur dzīvo viņas vecāki, ir Latvijā. Viņa nopirka māju Lietuvā. Es jautāju, kāpēc. Viņa saka - šeit ir uz pusi lētāk, jo jums, lietuviešiem, šī ir perifēriju perifērija, bet latviešiem tas ir stundas brauciena attālumā no universitātes Rīgā. Latviešiem tā ir ļoti ērta vieta,” saka G. Pociūtė-Sereikiene.
Tomēr pilsētu dinamika Baltijas valstīs ir atšķirīga. Lai gan Igaunijā, Latvijā un Lietuvā laika posmā no 2000. līdz 2011. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās intensīvi, to sadalījums starp valstīm ir nevienmērīgs.
Lietuvā, pēc G. Pociūtes-Sereikienes teiktā, mums ir policentriska sistēma: ir daudz pilsētu, bet ap tām - daudz mazpilsētu un ciematu.
Tolaik Latvijā valdīja monocentriska sistēma: vislielākā iedzīvotāju koncentrācija bija 1-2 pilsētās, un cilvēki nepalika perifērijā.
"Latviešiem ir Rīga, Daugavpils. Skatoties statistiku, gandrīz divas trešdaļas iedzīvotāju ir Rīgā," atzīmē G. Pociūte-Sereikiene.
Igaunija atrodas šo divu sistēmu vidū: lai gan iedzīvotāju skaits Igaunijā samazinās, tai ir vairākas spēcīgas lielas pilsētas. "Mēs esam visvairāk izkliedēti Lietuvā, savukārt Igaunijā ir spēcīga Tallina, ļoti spēcīga universitātes pilsēta Tartu, Pērnava. Igauņiem ir arī vairākas lielākas pilsētas un universitātes tajās. Arī tā ir svarīga lieta - universitāte piesaista iedzīvotājus," komentē ģeogrāfe.
Tomēr visas trīs Baltijas valstis iedzīvotāju skaita samazināšanās ziņā atrodas vienā bedrē, uzsver G. Pociūtė-Sereikienė.