Lietuvā izveido īpašu grupu nesen notikušo plašo ugunsgrēku izmeklēšanai

Lietuvā prokuratūra veido izmeklētāju grupu, lai noskaidrotu vairāku nesen atkritumu nozares objektos notikušo ugunsgrēku cēloni, pirmdien paziņoja Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta direktors Renats Požēla.

Kā teica Požēla, izmeklēšanas grupas veidošanu ierosinājusi Viļņas apgabala prokuratūra.

"Katra šajā komandā iesaistītā iestāde sniegs savus datus, atziņas un novērojumus, kas palīdzēs mums labāk saprast, kas notika, kāpēc tas notika, vai ir kāda saistība, un, protams, vai bija kāda tīša cilvēka līdzdalība," viņš teica aģentūrai BNS.

Požēla piebilda, ka jautājumi, uz kuriem izmeklētāji centīsies rast atbildes, ietver arī to, vai ugunsgrēkus izraisīja tīša noziedzīga darbība, darba drošības pārkāpumi vai tie bija nejauši.

Jā, incidenti atkārtojas, jā, vietas ir atšķirīgas, bet būtībā jautājumi ir līdzīgi, tāpēc mēs vēlamies drīz dzirdēt šīs atbildes," sacīja Lietuvas Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta direktors.

Kā norādīja Požēla, pirmā prokurora komandas sanāksme ir paredzēta otrdien.

Sestdien plastmasas pārstrādes rūpnīcā "Plasta" Viļņā izcēlās ugunsgrēks, kura dzēšana turpinājās vairākas stundas.

Požēla teica, ka pirmdien "vajadzētu sākties" pirmstiesas izmeklēšanai par šo incidentu.

Šis ir pēdējais no vairākiem ugunsgrēkiem lielos objektos Lietuvā pēdējā mēneša laikā. Aprīļa beigās ugunsgrēks izcēlās atkritumu šķirošanas rūpnīcā Viļņas rajonā, bet pagājušajā nedēļā ugunsgrēks izcēlās Kauņas koģenerācijas stacijā un metāllūžņu savākšanas punktā Alītā valsts dienvidos.

Nacionālais krīžu vadības centrs norādīja, ka nav ticamas informācijas, kas ļautu saistīt nesenos ugunsgrēkus atkritumu pārstrādes punktos, izdarīt secinājumus vai aizdomas par sabotāžu.

"Mēs saprotam, ka, Krievijai veicot sabotāžas darbības Rietumvalstīs, sabiedrībai var rasties bažas par iespējamu sabotāžu. Tomēr, kamēr izmeklētāji nav izdarījuši savus secinājumus, mums nevajadzētu katru ugunsgrēku, kādu katru gadu ir tūkstošiem, saistīt ar Krievijas izlūkdienestiem," pausts centra paziņojumā.

Nacionālais krīžu vadības centrs norādīja, ka pagājušajā gadā sadarbībā ar Sabiedriskās drošības dienestu, policiju un ugunsdzēsējiem tā sniedza uzņēmēju asociācijām, enerģētikas uzņēmumiem un citām organizācijām ieteikumus, kā labāk aizsargāt savus objektus un kādi preventīvie pasākumi būtu jāveic.

"Elektroenerģijas, gāzes, ūdens un siltumapgādes uzņēmumi sniedz informāciju Nacionālajam krīžu vadības centram par savu tehnisko un organizatorisko gatavību novērst iespējamos apdraudējumus. Saņemtie dati tiek analizēti, un uzņēmumiem tiek sniegti ieteikumi risku mazināšanai," piebilda centrs.

Požēla pozitīvi vērtēja to, ka ugunsgrēki tika nodzēsti bez ievainotajiem un bojāgājušajiem, lai gan "tika nodarīti ievērojami materiālie zaudējumi".

"Nākotnē mēs plānojam veikt turpmākas drošības pārbaudes līdzīgās iestādēs un uzņēmumos un kopā ar objektu vadītājiem atkārtoti izvērtēt ugunsdrošības prasības," viņš sacīja.

Dienesta vadītājs piebilda, ka tiks izvērtēts, vai uzņēmumos ir ieviesti pietiekami pasākumi, lai novērstu ugunsgrēkus, un, ja ugunsgrēki tomēr izceļas, vai tajos ir autonomas dzēšanas sistēmas un novērošanas kameras, kas ugunsdzēsējiem palīdzētu ātri lokalizēt ugunsgrēku un noteikt tā cēloni.

Požēla arī uzsvēra, ka vairākos gadījumos sabiedrība tika brīdināta par iespējamiem draudiem veselībai, izmantojot iedzīvotāju brīdināšanas sistēmu. Pēc viņa teiktā, "gandrīz 100%" paredzēto adresātu saņēma brīdinājumus.