Lai gan okeāni klāj 66% no Zemes virsmas, zemūdens pasaule joprojām ir viens no cilvēka lielākajiem noslēpumiem, un jauns ziņojums ir atklājis, cik maz mēs zinām par šiem plašajiem reģioniem, vēsta cosmosmagazine.com.
Piemēram, ir noteikts, ka cilvēki vizuāli ir novērojuši tikai 0,001% no dziļūdens dibena.
Aplēstā platība, 2130 km2, ir tikai aptuveni tikpat liela kā ASV Rodailendas štats (2678 km2) vai Austrālijas galvaspilsētas teritorija (2358 km2). Turklāt vairāk nekā 65% no šiem vizuālajiem novērojumiem ir veikti tikai 370 km rādiusā trīs valstu teritorijā: ASV, Japānā un Jaunzēlandē.
Jaunā pētījuma autori aicina "veikt fundamentālas izmaiņas globālā dziļūdens izpētē".
“Tā kā mēs saskaramies ar pieaugošiem draudiem dziļjūras okeānam, sākot no klimata pārmaiņām līdz potenciālai ieguves rūpniecībai un resursu izmantošanai, šī ierobežotā tik plaša reģiona izpēte kļūst par kritisku problēmu gan zinātnei, gan politikai,” saka pētījuma galvenā autore Dr. Keitija Krofa Bella.
Mums ir nepieciešama daudz labāka izpratne par dziļjūras okeāna ekosistēmām un procesiem, lai pieņemtu pamatotus lēmumus par resursu pārvaldību un saglabāšanu.
Vizuālie novērojumi ir kritiski svarīga metode jūras gultnes pētīšanai. Pēc pētnieku domām, tie “sniedz situācijas kontekstu savāktajiem paraugiem, novēro jūras dzīvības uzvedību un mijiedarbību, veic precīzākus bioloģiskās daudzveidības un pārpilnības apsekojumus” un vienlaikus vāc bioloģiskos un ģeoloģiskos datus.
Pēc pētnieku domām, dziļjūras okeāns ir lielākā ekosistēma uz mūsu planētas un “nodrošina cilvēcei kritiski svarīgus pakalpojumus un resursus… sākot no skābekļa ražošanas un klimata regulēšanas līdz pārtikai un farmaceitiskajiem produktiem”.
Neskatoties uz to, viņi apgalvo, ka cilvēki turpina negatīvi ietekmēt dziļjūras okeānu, “izmetot atkritumus un ķīmisko piesārņojumu, izmantojot bioloģiskos un ģeoloģiskos resursus, kā arī klimata pārmaiņas un okeāna vides paskābināšanos”.
“Ņemot vērā pastāvīgo antropogēno spiedienu uz šo ekosistēmu un lēno dziļjūras okeāna izpētes un novērojumu tempu, mums nav tūkstošiem gadu, kas būtu nepieciešami, lai vienreiz vizuāli raksturotu visu dziļjūras gultni,” raksta zinātnieki.
Tā vietā atklājumi uzsver steidzamu nepieciešamību pēc visaptverošākiem un globālākiem centieniem izpētīt dziļjūras okeānu tādā veidā, kas to atspoguļotu precīzi.