Žurnālistiem izdevies identificēt simtiem ārzemnieku, kuri devās uz Krievijas Federāciju, lai noslēgtu līgumu par karošanu pret Ukrainu. "Postimees" stāsta, kas ir zināms par Baltijas valstu pilsoņiem, kuri rīkojās līdzīgi kā CIP direktora vietnieka Maikla Glosa dēls, kurš gāja bojā Donbasā, karojot Krievijas pusē.
“Līdz šim ir apstiprināti vairāki desmiti cilvēku no Eiropas, kas karo Krievijas armijā. Potenciāli to ir simtiem,” saka izmeklēšanas līdzautors.
Interaktīvās kartes autori identificē sešas personas no Baltijas valstīm, kas tika iekļautas Maskavas sarakstos. Igaunija ir atzīmēta ar skaitli "1", tāpat kā Lietuva. Latvijas kontūrās ir iegravēts skaitlis "4". Salīdzinājumam, ASV ir atzīmēta ar skaitli "2", savukārt Āzijas un Āfrikas valstīs skaitlis ir desmitos. "Postimees" ir zināmi šo cilvēku uzvārdi. (Portāls Nra.lv pagaidām tos nepublicē, kamēr fakts nav apstiprināts.) Ar viņiem līdz šim žurnālistiem nav izdevies sazināties.
“Mēs redzam, ka vairāk nekā simts vārdu no šīs datubāzes jau ir apstiprināti kā kara dalībnieku vārdi. Tāpēc varbūtība, ka parasts cilvēks nonāks šajā datubāzē ar adresi Maskavā tajā pašā laika periodā, ir ļoti zema. Protams, pastāv kļūdas iespēja, taču tā ir nenozīmīga," izmeklētājs Jegors Feoktistovs ir kategorisks.
"Maikls Gloss, kurš arī ir šajā sarakstā, sākotnēji izskatījās pēc kļūdas. Taču tad apstiprinājās, ka ir tā taisnība, ka CIP direktora vietnieka dēls devās uz fronti Krievijas armijas pusē. Tātad vārdi Baltijas valstīs, visticamāk, arī ir īsti. Atšķirība starp Igauniju un Latviju diez vai liecina par to, cik lielā mērā šajās ES valstīs ir iefiltrējušās “krievu pasaules” idejas. Šie skaitļi nav pietiekami, lai veiktu šādus salīdzinājumus. No Serbijas mēs zinām astoņu cilvēku vārdus. Mēs redzam ievērojamu skaitu algotņu no tām valstīm, kurās darbojas Krievijas propaganda. Visi seši vārdi no Baltijas valstīm ir cilvēki ar ārvalstu pilsonību. Mēs neiekļāvām tos, kuriem ir Krievijas pilsonība vai kuriem vispār nav pilsonības” teica Jegors Feoktistovs.
"Postimees sazinājās" ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas valsts drošības iestādēm, lai saņemtu komentārus. "Atvainojiet, mēs nevaram sniegt informāciju par šo jautājumu publiskai lietošanai," atbildēja Lietuvas Valsts drošības departaments (VSD).
“Šobrīd VDD nav reģistrējis mērķtiecīgu cilvēku vervēšanu vai mēģinājumus organizēt viņu dalību karā Ukrainā Krievijas bruņoto spēku pusē. Konstatētajos gadījumos dalība bruņotajā konfliktā galvenokārt bija cilvēku personīga izvēle, kuras pamatā bija viņu prokrieviskā orientācija. Tāpat dažiem svarīgs aspekts bija finansiālais ieguvums - atlīdzība,” komentēja Latvijas specdienests.