Cenšoties izdabāt ASV, Gvatemala paziņo tīkamus jaunumus amerikāņiem

© unsplash.com

Gvatemala trešdien paziņoja par plāniem būvēt Meksikas robežas tuvumā jaunu centru deportētajiem migrantiem, kuru finansē ASV Starptautiskās attīstibas aģentūra (USAID).

Gvatemalas prezidents Bernardo Arevalo, kurš cenšas izvairīties no domstarpībām ar ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju, paziņoja, ka jaunais centrs piedāvās "vislabākos iespējamos apstākļus", lai deportētie migranti justu, ka tiek "sirsnīgi" uzņemti.

Centrs varēs vienlaikus izmitināt 250 migrantus. Ir gaidāms, ka tas tiks atvērts 2026.gada vidū pierobežas pilsētā Tekunumanā, kur Gvatemalā no Meksikas ierodas migranti.

Projekts tiks finansēts ar diviem miljoniem ASV dolāru, kurus 2020.gadā piešķīra USAID, paziņoja Gvatemalas Migrācijas institūta direktors Danilo Rivera.

Tas tiks uzcelts ANO Starptautiskās migrācijas organizācijas (IOM) pārraudzībā, kuras ģenerāldirektore Eimija Poupa pavadīja Arevalo, kad viņš apmeklēja Gvatemalas robežu ar Meksiku.

USAID izplata ASV humāno palīdzību visā pasaulē, īstenojot veselības aprūpes un neatliekamās palīdzības programmas aptuveni 120 valstīs.

Prezidents Donalds Tramps janvārī parakstīja rīkojumu, ar kuru pieprasīja iesaldēt visu ASV ārvalstu palīdzību, lai dotu savai administrācijai laiku izvērtēt izdevumus ārvalstīs ar mērķi likvidēt programmas, kas neatbilst viņa "Amerika pirmajā vietā" programmai.

ASV valsts sekretārs Marko Rubio pirmdien paziņoja, ka ASV atceļ 83% USAID programmu.

Pasaulē

Lietuva iesniedz Krievijai protesta notu par raķešu un dronu triecieniem Ukrainai Viļņa, 10.sept., LETA--BNS. Uz Lietuvas Ārlietu ministriju trešdien tika izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Aleksandrs Jolkins, kuram tika iesniegta protesta nota saistībā ar Krievijas raķešu un dronu triecieniem Ukrainai, paziņoja ministrija. Notā Lietuva pieprasa nekavējoties izbeigt agresiju pret Ukrainu, izvest okupācijas spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un samaksāt kompensāciju par visiem zaudējumiem, kas Ukrainai nodarīti Krievijas agresijā. Lietuva arī pauda stingru protestu Krievijas pārstāvim par daudzajiem Polijas gaisa telpas pārkāpumiem, ko otrdienas vakarā un trešdien veica Krievijas bezpilota lidaparāti. "Šis uzbrukums būtu jāuzskata par bīstamu eskalāciju, kas vērsta pret Lietuvas stratēģisko partneri un NATO sabiedroto un vienlaikus pret NATO kolektīvo drošību kopumā," uzsvēra Lietuvas Ārlietu ministrija. Tā arī norādīja, ka vairāk nekā 800 bezpilota lidaparāti un 13 dažāda veida raķetes svētdien tika raidītas uz Kijivu un citām Ukrainas pilsētām, trāpot dzīvojamām ēkām, skolām, bērnudārziem un civilajai infrastruktūrai. Viena raķete trāpīja Ukrainas valdības ēkai. Uzbrukumā bija nogalinātie un ievainotie. Otrdien Ukrainas austrumos, Doneckas apgabala Jarovas ciematā, Krievijas vadāmās aviobumbas sprādzienā tika nogalināti 24 cilvēki, kas bija sapulcējušies uz pensiju izmaksu. "Ar šiem terora aktiem Krievija demonstratīvi noraida starptautiskos centienus izbeigt Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, panākt pamieru un nodrošināt ilgtspējīgu un ilgtermiņa mieru, un vēlreiz parāda, ka visi Krievijas pārstāvju vārdi par atvērtību sarunām un mieram ir tikai liekulība un vilcināšanas taktika," norādīja Lietuvas Ārlietu ministrija. Lietuva arī agrāk iesniegusi Krievijai protesta notas par triecieniem Ukrainai.

Svarīgākais