Pētnieki brīdina par pieaugošu ugunsgrēku skaitu pilsētās

© Pixabay

Tiek prognozēts, ka dažu veidu ugunsgrēku biežums pilsētās klimata pārmaiņu rezultātā turpmākajās desmitgadēs palielināsies, atsaucoties uz jaunu pētījumu, vēsta portāls phys.org.

Rezultāti ir balstīti uz datiem no 2847 pilsētām 20 valstīs, un tie varētu būt noderīgi turpmākai pilsētplānošanai un ārkārtas reaģēšanas stratēģijām.

Katru gadu ugunsgrēki visā pasaulē izraisa aptuveni 50 000 nāves gadījumu un 170 000 ievainojumu.

Tomēr turpmākās ugunsgrēku biežuma tendences pilsētvidē ir neskaidras, lai gan tās bieži izraisa vairāk cilvēku upuru un ekonomisku zaudējumu nekā daži citi ugunsgrēki, piemēram, savvaļā. Šis izpratnes trūkums var apdraudēt reģionālo ugunsdzēsības resursu pārvaldību un pilsētplānošanu.

Pētnieks Longs Ši un viņa kolēģi apkopoja datus no pilsētu ugunsdzēsības dienestiem 2847 pilsētās 20 valstīs, tostarp ASV, Apvienotajā Karalistē, Austrālijā un Ķīnā, lai izveidotu globālu datubāzi par pilsētas līmeņa ugunsgrēku gadījumiem 2011.-2020. gadā. Pēc tam autori kvantitatīvi novērtēja dažāda veida pilsētas ugunsgrēku incidentu biežuma izmaiņas, tostarp pilsētas ēku, transportlīdzekļu un āra zonu (piemēram, poligonu) degšanu.

Izmantojot šo vēsturisko datu kopu, autori novērtēja globālās sasilšanas iespējamo ietekmi uz dažādu pilsētu ugunsgrēku veidu biežumu, pamatojoties uz dažādiem Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) klimata scenārijiem.

Ši un kolēģi prognozēja, ka līdz 2100. gadam transportlīdzekļu ugunsgrēku skaits varētu palielināties par 11,6% un āra ugunsgrēku skaits par 22,2%, bet ēku ugunsgrēku skaits samazināties par 4,6% saskaņā ar augstu siltumnīcefekta gāzu emisijas scenāriju (SSP5-8,5). Viņi arī ziņo par aptuveni 335 000 ar ugunsgrēkiem saistītu nāves gadījumu un 1,1 miljonu ar ugunsgrēkiem saistītu ievainojumu laikā no 2020. līdz 2100. gadam, kas saistīti ar globālo sasilšanu.

Autori apgalvo, ka atklājumi var kalpot par pamatu jaunu stratēģiju izstrādei ugunsgrēku apkarošanai, piemēram, ugunsbīstamu materiālu pārvaldības uzlabošanai. Tomēr viņi atzīmē, ka viņu analīzē nav iekļauti dati no Āfrikas un Dienvidamerikas un ka atklājumi par transportlīdzekļu ugunsgrēkiem var neatspoguļot nesenās pārejas uz elektriskajiem transportlīdzekļiem.

Svarīgākais