ASV aizsardzības ministrs saka, ka turpmāk Eiropai būtu jāuzņemas galvenā vadība Ukrainas aizsardzībā, raksta “The Guardian”.
Donalda Trampa jaunieceltais aizsardzības ministrs savā pirmajā starptautiskajā braucienā sacīja sabiedrotajiem, ka ASV vairs nav “galvenokārt vērstas” uz Eiropas drošību un ka Eiropai būs jāuzņemas vadošā loma Ukrainas aizsardzībā.
Pīts Hegsets, runājot ar aizsardzības ministriem sanāksmē Briselē, sacīja, ka Eiropai ir jāsniedz Kijivai "lielākā daļa" turpmākās militārās palīdzības, un jāatzīst, ka tādu Ukrainas robežu atjaunošana, kādas tās bija pirms 2014. gada, ir nereāla.
Pentagona vadītājs sacīja, ka viņš "šodien ir šeit, lai tieši un nepārprotami paustu, ka krasās stratēģiskās realitātes neļauj Amerikas Savienotajām Valstīm galvenokārt koncentrēties uz Eiropas drošību".
Viņš pauda, ka ASV vairs nav "galvenais drošības garants Eiropā", un ierosināja pārstrādāt 75 gadus veco NATO aliansi, kas tika izveidota pēc Otrā pasaules kara, lai aizsargātu Rietumeiropu no padomju bloka.
Taču runājot Ukrainas aizsardzības ministru kontaktgrupai Briselē, kuru vadīja Apvienotās Karalistes aizsardzības ministrs Džons Hīlijs, viņš mīkstināja savus izteikumus - dienu pirms tam, kad viņam bija jāpiedalās savā pirmajā NATO aizsardzības ministru sanāksmē.
Hegsets sacīja, ka ASV novirza savas militārās prioritātes uz savas dzimtenes aizstāvēšanu un Ķīnas atturēšanu, un viņš aicināja Eiropas NATO dalībvalstis palielināt aizsardzības budžetu līdz 5% no IKP, lai labāk aizsargātu kontinentu.
Hegsets sacīja, ka Eiropai nākotnē "jānodrošina lielākā daļa no palīdzības Ukrainai", lai gan viņš neteica, ka ASV apturēs visu savu militāro palīdzību, kas ir bijusi ļoti svarīga, palīdzot Kijivai pretoties Krievijas iebrukumam.
Viņš arī atkārtoja Trampa nostāju, ka "kara apturēšana un ilgstoša miera panākšana" Ukrainā ir galvenā prioritāte un ka Kijivai ir jāatzīst, ka tā nevar atgūt visu Krievijas okupēto zemi.
"Mums jāsāk ar atzīšanu, ka atgriešanās pie tādām Ukrainas robežām, kādas tās bija pirms 2014. gada, ir nereāls mērķis," sacīja Hegsets, ieskicējot sākotnējo nostāju jebkādām miera sarunām ar Krieviju.
Kijiva varētu panākt mieru tikai ar "stingrām drošības garantijām", bet Hegsets izslēdza Ukrainas dalību NATO - tā vietā miers būtu jānodrošina ar "spējīgiem Eiropas un neeiropiešu karaspēkiem", kas, viņaprāt, nenāktu no ASV.
Hegsets piebilda, ka neviens Lielbritānijas vai Eiropas karaspēks, kas tika dislocēts Ukrainā, neatteiksies no NATO misijas vai alianses 5. panta garantijas, kas nozīmē, ka tie faktiski būtu atkarīgi no iesaistīto valstu palīdzības.
Lai gan Hegsets izvirzīja dažas nostājas miera panākšanai Ukrainā, daži eksperti uzskata, ka ir panākts nopietns diplomātiskais progress. Krievija, kas arvien vairāk nostiprinājusies kaujas laukā, joprojām vēlas izmantot savas priekšrocības un ir pieprasījusi, lai Ukraina atdotu papildu teritorijas un tiktu faktiski demilitarizēta kā daļa no darījuma.
Šīs nedēļas sākumā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā laikrakstam “Guardian” sacīja, ka Eiropa bez ASV līdzdalības nespēj piedāvāt Kijivai noturīgas drošības garantijas. "Drošības garantijas bez Amerikas nav reālas," viņš teica.
Zelenskis sacīja, ka Ukrainā bāzētajiem daudznacionālajiem atturēšanas spēkiem pēc pamiera vajadzētu būt 100 000 līdz 150 000 cilvēku, lai gan tas būtu daudz mazāk nekā vairāk nekā 600 000 Krievijas karavīru okupētajā Ukrainā.
Tā kā daudzas Eiropas militārpersonas, tostarp Apvienotā Karaliste, saskaras ar vervēšanas grūtībām, nav skaidrs, vai būtu iespējams izveidot tik lielus spēkus bez ASV iesaistīšanās.
Hegsets arī uzsvēra, ka ASV vēlas, lai NATO sabiedrotie aizsardzībai tērētu 5% no sava IKP, un uzslavēja Poliju par šī līmeņa sasniegšanu. Tas nozīmētu Apvienotās Karalistes aizsardzības izdevumu dubultošanu - tās budžets šobrīd ir 2,33% no IKP.
Hegsets skaidroja, ka pāreja no Eiropas bija nepieciešama, jo ASV "saskaras ar izrietošiem draudiem mūsu dzimtenei", un ir vērsta uz robežu drošību. Vienlaikus viņš piebilda: "Mēs saskaramies arī ar konkurentu komunistisko ķīniešu vidū, kas var apdraudēt Amerikas kontinentālo daļu un "nacionālās galvenās intereses Indo-Klusā okeāna reģionā".
"ASV par prioritāti izvirza atturēšanu no kara ar Ķīnu Klusajā okeānā, atzīstot deficīta realitāti un veicinot kompromisus ar resursiem, lai nodrošinātu, ka atturēšana izdodas,” viņš piebilda.
Hegseta pozīcija atspoguļo ASV prezidenta vairākkārt paustās prioritātes, ka Eiropai ir jāpalielina aizsardzības budžets un jāsniedz ieguldījums pašai savā drošībā, lai gan tās nevar apgalvot, ka ASV neaizsargātu NATO dalībvalsti uzbrukuma gadījumā.
NATO 5. pants nosaka, ka, ja vienai dalībvalstij tiek uzbrukts, citām ir jābūt gatavām tai palīdzēt. Alianses vēsturē tas ir izmantots tikai vienu reizi, kad 11. septembrī uzbruka ASV.