Akciju cenas pasaules biržās trešdien lielākoties pieauga, ko veicināja atjaunojies optimisms par mākslīgo intelektu.
Naftas cenas kritās, ko noteica neskaidrība par ASV un Ķīnas tirdzniecības karu un dati par ASV benzīna rezervju palielināšanos.
"Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cena saruka par apmēram 7% pēc uzņēmuma paziņojuma par plāniem šogad iztērēt 75 miljardus ASV dolāru par mākslīgā intelekta attīstības programmām.
Tomēr ar mākslīgo intelektu saistīto kompāniju "Arm", "Broadcom" un "Nvidia" akciju cenas pieauga.
Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi palielinājās. Eiropā Londonas un Frankfurtes biržu indeksi pieauga, bet Parīzes biržas indekss kritās.
Japānas autobūvnieka "Nissan" akcijas cena saruka par aptuveni 5% pēc ziņām par tā lēmumu aiziet no apvienošanās sarunām ar "Honda". "Honda" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 8%.
ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 0,7% līdz 44 873,28 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,4% līdz 6061,48 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,2% līdz 19 577,02 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien pieauga par 0,6% līdz 8623,29 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 kritās par 0,2% līdz 7891,68 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX palielinājās par 0,4% līdz 21 585,93 punktiem.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien kritās par 2,3% līdz 71,03 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 2,1% līdz 74,61 dolāram par barelu.
Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena trešdien pieauga par 2,7% līdz 53,44 eiro par megavatstundu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien pieauga no 1,0379 līdz 1,0397 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru palielinājās no 1,2480 līdz 1,2502 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu kritās no 154,34 līdz 152,63 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu nemainījās un bija 83,16 pensi par eiro.