Pilsētnieki Vašingtonā, Sanfrancisko, Toronto, Ņujorkā, Amsterdamā un citviet arvien biežāk savās ikdienas gaitās sastop žurkas un to skaita pieplūdums noteikti nav pilsētnieku iedomu auglis, vēsta cbsnews.com.
Žurku populācijas ir strauji palielinājušās pilsētās, kurās temperatūra paaugstinās klimata pārmaiņu dēļ, atklāts pētījumā, kas piektdien publicēts žurnālā “Science Advances”. Pētnieki analizēja publisko sūdzību un pārbaužu datus 16 pilsētās visā pasaulē, lai novērtētu žurku populācijas tendences un saistītu tās ar globālās sasilšanas modeļiem.
Mēs atklājām, ka šajās pilsētās, kurās pēdējo 50 gadu laikā gaisa temperatūrai ir tendence pieaugt, ir arī lielāks žurku skaits," medijiem sacīja Džonatans L. Ričardsons, Ričmondas universitātes asociētais profesors un pētījuma galvenais autors.
Ričardsona laboratorija izseko žurkas visā pasaulē, un viņa komanda pētījuma veikšanai veica pētījumus 16 pilsētās. No 16 analizētajām pilsētām 11 pilsētās bija "ievērojams" žurku populācijas pieaugums, savukārt tikai trīs pilsētās - Tokijā, Luisvilā un Ņūorleānā - grauzēju skaits samazinājās.
Pieaugumam ir daži iemesli; lēcienu piedzīvoja pilsētas ar blīvāku cilvēku populāciju un lielāku urbanizāciju. Pieaugošais siltums paplašināja arī logu žurkām barības meklēšanai. "Žurkai tas nozīmē, ka nav jāpaliek pazemē savā alā," sacīja Ričardsons.
Tā kā žurku fizioloģija ir jutīga pret temperatūru, mātītes ātrāk sasniedz dzimumbriedumu, kļūst grūtas un siltuma ietekmē arvien biežāk veidojas lielāki metieni. Pētnieki atklāja, ka sadzīvošana ar žurkām "ietekmē cilvēkus un viņu psihi", tāpat žurkas izplata dažādas slimības.
Tās pārnēsā un izplata vairāk nekā 50 zoonozes patogēnus un parazītus, kas var padarīt cilvēkus slimus," sacīja Ričardsons.
Grauzēju kontrole kļūst arvien grūtāka: aplēses liecina, ka "karš pret žurkām" Ņujorkai ik gadu izmaksā 500 miljonus dolāru. Turklāt kopš 2023. gada, kad Ņujorka pieņēma darbā savu pirmo "Žurku caru", medija “CBS New York” izmeklēšanā atklājās, ka žurku skaits ir palielinājies par vairāk nekā septiņiem procentiem.
Ričardsons sacīja, ka žurka ir "ļoti gudrs dzīvnieks, un tas ir pārsteidzoši, cik labi tās prot izvairīties no mūsu īstenotās kontroles”.
Pētījumā konstatēts, ka, lai efektīvi kontrolētu žurkas, pilsētām ir jāvelta lielāks budžets šīm aktivitātēm un jāpieņem vairāk darbinieku, jo īpaši šīm komandām, kas nodarbojas ar grauzēju apkarošanu. Pilsētām ir jākoncentrē vairāk pūļu, lai "faktiski novērstu tos labvēlīgos apstākļus, kas atbalsta žurkas".