Krievijas ekonomika "drīz saskarsies ar lielu uzņēmumu bankrotu skaita pieaugumu", teikts Krievijas analītiskā centra ziņojumā, raksta “tv3.lt”.
Pēc ekspertu domām, Krievijas biznesu uz finansiālās nenoteiktības sliekšņa nospiež pēkšņais kredītu procentu likmju lēciens, kas sekoja Centrālās bankas lēmumam paaugstināt bāzes likmi līdz rekordaugstam līmenim pēdējo 20 gadu laikā.
Patlaban katrs piektais ražošanas uzņēmums Krievijā parāda apkalpošanai tērē divas trešdaļas no peļņas pirms nodokļu nomaksas, teikts Krievijas ekspertu ziņojumā.
Samazināsies arī peļņa, no kuras uzņēmumi varētu maksāt kredītprocentus - pēc “Rosstat” datiem, janvārī-oktobrī viss sabalansētais tautsaimniecības finanšu rezultāts (peļņa mīnus zaudējumi) gada laikā samazinājies par 17 procentiem - peļņas ziņā uzņēmumi zaudē gandrīz piecus triljonus rubļu jeb 48 miljardus eiro.
Arī ogļu rūpniecības uzņēmumiem draud bankrots, jo tie pēdējā gada laikā ir uzkrājuši 80 miljardus rubļu lielus zaudējumus sankciju un eksporta ierobežojumu dēļ; 800 tirdzniecības centrus visā Krievijā skārusi nodokļu palielināšana papildus dārgākiem aizdevumiem, bet transporta uzņēmumi saskaras ar 30 procentu peļņas kritumu.
Kā raksta laikraksts “The Moscow Times”, transporta nozares darbinieki pēdējā gada laikā zaudējuši gandrīz pusi no saviem ienākumiem, lielas grūtības piedzīvo IT bizness un gandrīz 30 aviokompāniju. Pēc ekspertu domām, ekonomikā sākusies "kredīta krīze".
"Šis process rada ievērojamas grūtības refinansēt iepriekš uzkrāto parādu aizņēmējiem vai lielu parādu slogu. Tuvākajā laikā tas novedīs pie kredīta saistību nepildīšanas un savstarpējo saistību nepildīšanas skaita pieauguma,” norāda analītiķi. Pēc “Rosselkhozbank” analītiķu aprēķiniem, 2025. gadā Krievijas uzņēmumiem būs jāiegādājas obligācijas par rekordlielu summu - 7,5 triljoniem rubļu (73 miljardiem eiro), bet maksimums būs ceturtajā ceturksnī - 2,6 triljoni (25 miljardi eiro) rubļu.
Virknes saistību nepildīšana var izraisīt ķēdes reakciju tirgū - vērtspapīru vērtības kritums devalvēs banku nodrošinājumu, liekot bankām vēl vairāk pastiprināt kreditēšanas nosacījumus, kas savukārt saasinās uzņēmumu parādu problēmas.