Putins slēpj katastrofu, cerot uz situācijas uzlabošanos
Krievijai draud nopietna finanšu krīze, ko izraisījuši milzīgie militārie izdevumi, raksta Itālijas laikraksts “Corriere della Sera”.
Rakstā izdevums atmasko mehānismus, ar kādiem Kremlis cenšas maskēt patieso ekonomikas stāvokli - neskatoties uz notiekošo karu ar Ukrainu un militārā budžeta pieaugumu līdz 8% no IKP, Krievijas oficiālais valsts budžeta deficīts 2024. gada beigās bija tikai 1,9%. Taču, kā atzīmē izdevums, aiz šī skaitļa slēpjas straujš uzņēmumu parādu pieaugums, kas tiek finansēts ar komercbanku starpniecību pēc Kremļa rīkojuma.
Kopš kara sākuma uzņēmumu parāds Krievijā ir pieaudzis par 71%, sasniedzot 415 miljardus dolāru jeb aptuveni piekto daļu no valsts IKP. Vairāk nekā puse no šī parāda ir tieši saistīta ar kara ekonomiku un valsts spiediena laikā izsniegtajiem kredītiem.
Galvenais slēptā finansējuma instruments bija Krievijas banku piespiešana piešķirt atvieglotus aizdevumus militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumiem. Ekonomists un baņķieris Kreigs Kenedijs savos pētījumos apgalvo, ka aptuveni puse šādu uzņēmumu faktiski ir "zombiji": tie nespēj pastāvēt bez valdības atbalsta.
Krīzi saasina arī Krievijas Bankas priekšsēdētājas Elvīras Nabiuļinas rīcība, kura, cenšoties ierobežot inflāciju, paaugstināja bāzes likmi līdz 21%. Šis solis izraisījis sašutumu tādu aizsardzības gigantu vidū kā Sergejs Čemezovs no “Rostec” un Aleksejs Mordašovs no “Severstaļ”.
Itālijas analītiķi uzsver, ka Kremlis ir iesprostots - kara turpināšana prasa arvien lielākas finanšu injekcijas, kas palielina spiedienu uz jau tā pārslogoto banku sistēmu. Tajā pašā laikā konflikta beigas draud ar uzņēmumu masveida bankrotiem, kuru pastāvēšana ir pilnībā atkarīga no militāriem pasūtījumiem. Īpaši satraucoša ir intervija ar Putina padomnieku Nikolaju Patruševu, kurš sacīja, ka Ukraina "gada laikā varētu beigt pastāvēt". “Corriere della Sera” šos vārdus interpretē kā netiešu atzīšanu, ka Krievija nespēs karot bez pilnīga ekonomikas un finanšu sabrukuma.
Eksperti atzīmē, ka Krievijas ekonomika atrodas uz katastrofas sliekšņa - banku un uzņēmumu līdzsvara ilgtspēja ir apdraudēta, un parādu slogs turpina pieaugt. Itāļu izdevums uzsver, ka ar katru mēnesi Krievijas finanšu nākotne kļūst trauslāka un šo neveiksmi kļūst arvien grūtāk noslēpt no sabiedrības.
Valstī briest arī ogļraču krīze - ogļu rūpniecība gatavojas masveida bankrotiem jau 2025. gadā
Ogļu eksports no Krievijas no 2024. gada janvāra līdz novembrim samazinājās par 9%. Termoogļu cenas ir samazinājušās līdz 60-87 USD par tonnu, kas ir krietni zem 2024. gada sākuma (101 USD par tonnu) un 2023. gada sākuma (135 USD par tonnu) līmeņa. Koksa ogles tagad tiek pārdotas vēl lētāk, liekot uzņēmumiem strādāt ar peļņu vai pat ar zaudējumiem.
Eksperti ogļu eksporta kritumu saista ar sankciju pastiprināšanu - 2025. gada janvārī ASV sankciju sarakstā bija iekļautas Krievijas lielākās ogļu kompānijas, tostarp "Kuzbassrazrezugol" un "Krasnojarskkraigol", kas veidoja 15% no ogļu ieguves valstī.