Tiek ziņots, ka Krievija finansējusi abas Sudānas 2023. gada pilsoniskā konflikta puses, lai veicinātu tās politisko un ekonomisko mērķu sasniegšanu, vēsta "united24media.com".
"Krievija balsoja par civiliedzīvotāju apdraudējumu, vienlaikus finansējot abas konflikta puses - jā, to es teicu: abas puses," 6. janvārī ANO Drošības padomei sacīja Tomass-Grīnfīlds.
ASV misijas ANO pārstāvis, atbildot uz jautājumiem par sīkāku informāciju, norādīja, ka Vašingtona apzinās Krievijas "pastāvīgo interesi par Sudānas zelta tirdzniecību" un stingri nosoda jebkāda veida materiālo atbalstu konfliktējošām pusēm, vai tā būtu nelikumīga zelta tirdzniecība vai militārā aprīkojuma nodrošināšana.
"Mēs uzskatām, ka Sudānas varas iestāžu sadarbība zelta ieguves ieguvē ar sankcijām pakļautajām Krievijas struktūrām un privātpersonām varētu izrādīties kaitīga Sudānas ilgtermiņa interesēm un Sudānas iedzīvotāju centieniem izbeigt karu," piebilda pārstāvis.
Novembrī Krievija uzlika veto ANO Drošības padomes rezolūcijas projektam, kurā karojošās puses tika mudinātas nekavējoties pārtraukt karadarbību un atvieglot humānās palīdzības piegādi. Pārējās 14 valstis padomē rezolūciju atbalstīja.
2023. gada aprīlī Sudānas galvaspilsētā Hartūmā izcēlās sadursmes starp konkurējošām bruņotajām grupām. Kopš konflikta uzliesmojuma 2023. gada 15. aprīlī ir zaudētas gandrīz 15 000 cilvēku dzīvības un vairāk nekā 8,2 miljoni cilvēku ir devušies bēgļu gaitās, iezīmējot pasaulē vissmagāko cilvēku pārvietošanas krīzi.