Eksperti: 2025. gadā no Krievijas sagaidīsim nepatīkamus pārsteigumus. Kam gatavoties?

© Pexels.com

Pēc vairāk nekā viena Krievijas veiktās sabotāžas gadījuma izskanēšanas un aizdomām par spiegošanu, eksperti piekrīt, ka 2025. gadā to skaits, iespējams, pieaugs un kļūs bīstamāks. Lietuvas politologs Lins Kojala prognozē arī iespējamos mērķus Lietuvā, savukārt ijušajam armijas komandierim Jonam Vītautam Žukam ir aizdomas, ka tuvākajos gados diversija būs citādāka, raksta “tv3.lt”.

Austrumeiropas studiju centra vadītājs, politologs L. Kojala uzsver, ka bīstamības līmenis Krievijas organizēto diversijas aktu dēļ jau šobrīd ir augsts, taču tuvākajos gados tas, visticamāk, pieaugs.

“Akti, kas atkārtojas ne tikai Lietuvas teritorijā, bet arī daudzās citās NATO un Eiropas Savienības valstīs, būs asi un spraigi, jo fundamentāla dilemma ir, vai NATO aliansei ir veids, kā uz to reaģēt un atturēt. Iespējams, ka šodien visizplatītākā atbilde uz šo jautājumu ir tāda, ka atbilde ir neviennozīmīga un nav pilnībā izstrādāta," viņš saka.

Viņš sacīja, ka nespēja pienācīgi reaģēt uz sabotāžas aktiem, visticamāk, mudinās Krieviju organizēt vairāk šādu aktu.

"Ja ienaidnieks neredz, ka viņš saņems atbildi, kas viņam liks maksāt par agresīvu rīcību, šīs darbības palielinās," skaidro L. Kojala.

Viņaprāt, galvenais mērķis joprojām būs enerģētikas infrastruktūra, jo Krievija ir atkarīga no energoresursu eksporta un esot neapmierināta ar pieņemtajiem lēmumiem saraut ar to saikni šajā jomā.

"Īpaši neaizsargāta būs infrastruktūra, kas atrodas jūrā un kuru ir grūti aizsargāt un kuru jebkurā gadījumā nav iespējams uzraudzīt visu diennakti, un jau tagad ir zināms, ka daži enerģētikas objekti varētu tikt izmantoti nākotnē,” stāsta L. Kojala.

Tikmēr konservatīvās partijas biedra Eduarda Manova aizturēšana par spiegošanu Krievijas labā, pēc politologu domām, nozīmē nopietnu triecienu Krievijai, kā rezultātā varētu būt mazāk jauno krievu spiegu.

Tomēr lielas cilvēku plūsmas, kas ierodas no Baltkrievijas, palielina iespēju Baltkrievijas KDK darbiniekiem pārcelties uz Baltijas valstīm, viņš sacīja. "Lietuvā ieceļojošo baltkrievu absolūtais vairākums ir vai nu vienkārši ekonomiskie migranti, vai arī atsevišķos gadījumos režīma sabiedrības pārstāvju vajātie, bet Lietuvas izlūkdienesta vadītāji saka, ka varētu būt iesaistīti arī Baltkrievijas KDK darbinieki," viņš norāda.

Bijušais armijas komandieris J.V.Žuks uzsver, ka visas runas par pamieru ar Ukrainu ir muļķības, jo Krievija neliecina par gatavību izstāties. Tieši tāpēc diversijas, pēc viņa teiktā, tuvākajos gados noteikti sagādās bažas. Viņaprāt, Krievijai svarīgākais ir parādīt savu ietekmi uz NATO valstīm, ko tā dara caur hibrīduzbrukumiem.

“Daudz kas ir atkarīgs no tā, kā attīstīsies jaunās ASV attiecības un administrācija. Jebkurā gadījumā sankciju dēļ ekonomika ļoti cieš, taču ekonomika viņiem nav pirmā prioritāte, viņiem svarīgāk ir mēģināt saglabāt savu ietekmi un uzņemties lielas valsts lomu,” viņš apgalvo. Bijušajam militārajam komandierim ir aizdomas, ka sabotāžas darbi nākotnē varētu būt citādi, taču viņš nepaskaidroja precīzāk, kā tās izskatīsies.

Pasaulē

Piefiksēts jau trešais ārvalstu kuģis, kas veicis būtiskus stratēģiskās infrastruktūras bojājumus Baltijas jūrā. Kamēr mēs, nodokļu maksātāji, sedzam izdevumus par naidnieku kaitējumiem, tikmēr NATO laiski spriež, kā varētu vai nevarētu ar šādām diversijām cīnīties nākotnē – respektīvi, no NATO līdz šim nav nekādas militāri cienīgās reakcijas. Kāpēc tik gļēva attieksme?

Svarīgākais