Krievijas diktators Vladimirs Putins joprojām ir gatavs piegādāt gāzi Rietumvalstīm, pēc tikšanās ar Putinu paziņoja Slovākijas premjerministrs Roberts Fico.
Sociālajā medijā "Facebook" pēc tikšanās Maskavā Fico apliecināja, ka par tikšanos ar Putinu piektdien ir informējis Eiropas Savienības (ES) līderus.
Viņš sacīja, ka sarunas Maskavā bija reakcija uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska ceturtdien Briselē teikto, ka viņš ir pret jebkādu gāzes tranzītu uz Slovākiju caur Ukrainu. Fico arī sacīja, ka Zelenskis atbalsta sankcijas pret Krievijas kodolprogrammu, kas, pēc viņa teiktā, ir nepieņemami un ir pretrunā viņa valsts interesēm, kura ir atkarīga no kodolenerģijas.
Fico paziņoja, ka Putins viņam apstiprinājis, ka Krievija joprojām ir gatava piegādāt gāzi Rietumvalstīm arī pēc 2025.gada 1.janvāta. Viņš sacīja, ka abi pārrunāja arī militāro situāciju Ukrainā, kara miermīlīga risinājuma iespējas un abu valstu divpusējās attiecības, kuras, kā teica Fico, ka viņi centīsies "standartizēt".
Krievijas dabasgāze caur Ukrainu joprojām tiek piegādāta dažām Eiropas valstīm, arī Slovākijai, saskaņā ar piecu gadu līgumu, kas tika parakstīts pirms kara un kura termiņš beigsies šā gada nogalē. Ceturtdien Briselē notikušajā samitā Ukrainas prezidents ES līderiem paziņoja, ka Kijiva neplāno atjaunot šo līgumu, bet Fico uzstāja, ka tas kaitēs viņa valsts interesēm.
31.decembrī beidzas Ukrainas "Naftogaz" un Krievijas "Gazprom" parakstītais līgums par Krievijas gāzes tranzītu caur Eiropu. Zelenskis ir teicis, ka Ukraina ir gatava uz Eiropas valstīm nodrošināt tranzītu tikai gāzei, kas nav Krievijas izcelsmes.
Slovākija pagājušajā mēnesī parakstīja īstermiņa izmēģinājuma līgumu par dabasgāzes iepirkšanu no Azerbaidžānas, jo tā gatavojas iespējamai Krievijas piegāžu apturēšanai caur Ukrainu. Šī gada sākumā tā noslēdza vienošanos par ASV sašķidrinātās dabasgāzes importu pa cauruļvadu no Polijas.
Valsts var saņemt gāzi arī pa Austrijas, Ungārijas un Čehijas tīkliem, kas cita starpā ļauj importēt gāzi no Vācijas un citiem potenciālajiem piegādātājiem.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Eiropas līderu vizītes un telefonsarunas ar Putinu ir bijušas retas. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns jūlijā apmeklēja Krieviju, un Austrijas kanclers Karls Nēhammera tikās ar Krievijas līderi tikai dažas nedēļas pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma. Abi braucieni izraisīja Kijivas un Eiropas līderu nosodījumu.
Orbāns, kuru daudzi uzskata par cilvēku, kam no ES līderiem varētu būt vistuvākās attiecības ar Putinu. ir regulāri bloķējis, kavējis vai vājinājis ES centienus palīdzēt Kijevai un noteikt sankcijas Maskavai par tās rīcību Ukrainā. Orbāns ilgstoši ir iestājies par karadarbības pārtraukšanu Ukrainā, taču nav izklāstījis, ko tas varētu nozīmēt valsts teritoriālajai integritātei vai nākotnes drošībai.
Oktobrī Fico sniedza interviju Krievijas valsts propagandas televīzijas kanālam "Rossija-1", kurā nosodīja Rietumus par "kara paildzināšanu", sniedzot atbalstu Ukrainai. Fico paziņoja, ka sankcijas Krievijai nav iedarbīgas.
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs apstiprināja, ka Fico ieradies Krievijā darba vizītē un svētdienas vakarā viņam bijusi divpusēja tikšanās ar Putinu. Peskovs teica, ka sarunas plānotas par starptautisko situāciju un Krievijas dabasgāzes piegādēm.
Fico vizīti nosodīja lielākās Slovākijas opozīcijas partijas.
Pēc Fico stāšanās premjerministra amatā pagājušajā gadā Slovākija atteicās turpināt militāro palīdzību Ukrainai.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Fico ir viens no retajiem Eiropas līderiem, kas saglabājis draudzīgas attiecības ar Kremli.
Novembrī Fico paziņoja, ka ir pieņēmis Putina uzaicinājumu 9.maijā apmeklēt Maskavu, lai piedalītos Otrā pasaules kara beigu 80.gadadienas svinībās.