Krievija varētu mērķēt uz Gibraltāru vai Kipru, atriebjoties par Ukrainu, izmantojot raķetes “Storm Shadow”, baidās Apvienotās Karalistes aizsardzības vadītāji pēc Putina Vidusjūras ieroču izmēģinājuma, raksta “Daily Mail”.
Apvienotās Karalistes aizsardzības vadītāji baidās, ka Krievija varētu mērķēt uz Gibraltāru vai Kipru, atriebjoties Ukrainai, izmantojot raķetes “Storm Shadow”.
Augstākās amatpersonas aizsardzībā rīkoja ārkārtas sarunas ar amatpersonām Kiprā un Gibraltārā pēc tam, kad Putins brīdināja, ka viņa armija varētu dot triecienu Apvienotajai Karalistei, reaģējot uz kara plosītās valsts Lielbritānijā ražotās raķetes izmantošanu.
Vladimirs Putins pagājušajā mēnesī atklāja, ka Krievija pret Ukrainu ir izmēģinājusi jaunu vidēja darbības rādiusa raķeti, kas pazīstama kā “Orešņik”, un piedraudēja, ka tā varētu izmantot kodolieroci pret valstīm, kuras ļāvušas savām raķetēm trāpīt Krievijai.
Avots laikrakstam sacīja, ka Kipra ir daudz neaizsargātāka pret uzbrukumu nekā pati Lielbritānija.
"Krievija varētu apbruņot “Hezbollah” vai citu pilnvaroto personu, lai uzsāktu uzbrukumu caur Irānu. Viena no lietām, par ko mēs esam visvairāk noraizējušies, ir uzbrukums Kiprai," piebilda avots.
Tiek uzskatīts, ka diskusijas ietvēra arī sarunas par to, vai ir nepieciešami kādi jauni aizsardzības pasākumi.
Laikraksts norāda, ka avoti valdībā apstiprināja, ka sarunas notikušas pēdējo nedēļu laikā, taču tika uzsvērts, ka tā ir "standarta prakse".
Tiek ziņots, ka pašreizējais draudu līmenis Anglijas militārajām bāzēm Kiprā un Gibraltārā ir "būtisks" - tas nozīmē, ka uzbrukums ir "iespējams".
“Iespējamais” iznākums ir viens no pieciem iespējamiem draudu līmeņiem, kas svārstās no “zema” līdz “kritiskam”, kas nozīmē, ka uzbrukums ir “ļoti iespējams tuvākajā nākotnē”.
Lielbritānijas Nacionālā kiberdrošības centra vadītājs Ričards Horns brīdināja par draudiem, ko rada Krievijas tiešsaistes "agresija un vieglprātība" un "ļoti izsmalcinātie" ķīniešu hakeri.
Pats Makfedens, kurš pārrauga valsts drošības un valsts apdraudējumu politiku, brīdināja, ka kiberiejaukšanās ļauj Krievijai nopietni sagraut valstis un pārstāv "slēpto karu", ko tā ved pret Kijivu.
Uzrunā NATO kiberaizsardzības konferencē viņš sacīja: “Militārais spēks ir viena lieta. Taču kiberkarš var būt destabilizējošs un novājinošs. Ar kiberuzbrukumu Krievija var izslēgt gaismas miljoniem cilvēku. Tas ir slēptais karš, ko Krievija ved ar Ukrainu.”
Viņš piebilda: "Ņemot vērā šī naidīguma mērogu, mans šodienas vēstījums dalībvalstīm ir skaidrs - neviens nedrīkst par zemu novērtēt Krievijas kiberdraudus NATO. Draudi ir reāli. Krievija ir ārkārtīgi agresīva un neapdomīga kibersfērā.”
Alisters Kārnss, valsts veterānu ministrs, šīs nedēļas sākumā brīdināja, ka visa Lielbritānijas armija tiks iznīcināta sešu mēnešu līdz gada laikā liela kara laikā.
Kārns, kurš ieguva Militāro krustu par varonību īpašo spēku operācijās, izteica drūmo novērtējumu, uzsverot Lielbritānijas militāro rezerves spēku veidošanas nozīmi.
Deputāta brīdinājums izskanēja, uzsverot milzīgo skaitu Krievijas karavīru, kas tiek sakauti Ukrainā. Veterānu ministrs, kurš arī ir rezervists, sacīja, ka katru dienu tiek nogalināti vai ievainoti aptuveni 1500 Krievijas karavīru, un augstākais ziņotais kopējais vienā dienā ir aptuveni 2000.
Kārnss apgalvoja, ka Krievijas spēja uzņemties šādus mežonīgus zaudējumus un turpināt iebrukumu Ukrainā ir daļa no Putina plāna, tāpēc Lielbritānijai ir jāpalielina pilnas slodzes profesionālo karavīru skaits un jāpaplašina rezervistu skaits.
"Tas nenozīmē, ka mums ir vajadzīga lielāka armija, bet tas nozīmē, ka krīzes gadījumā ātri jāģenerē dziļums un masa," sacīja Kārnss.