Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 9. decembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
17:59. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka sazināsies ar aizejošo ASV prezidentu Džo Baidenu, lai risinātu jautājumu par Ukrainas uzaicināšanu pievienoties NATO, ziņo "Ukrinform".
"Starp citu, es tuvākajā laikā piezvanīšu prezidentam Baidenam, ja viņam būs iespēja, lai runātu ar mani un izvirzītu jautājumu par uzaicinājumu iestāties NATO, jo viņš tagad ir pašreizējais NATO prezidents. ASV daudz kas ir atkarīgs no viņa pozīcijas," sacīja Zelenskis.
14:49. Ukrainas karagūstekņu koordinācijas štābs ir apstiprinājis, ka Krievija ir nodevusi transporta lidmašīnas "IL-76" notriekšanā nogalināto Ukrainas aizstāvju līķus, taču šīm mirstīgajām atliekām nepieciešama papildu identifikācija, kas pašlaik tiek veikta, vēsta "Ukrainska Pravda".
Kā ziņots, 8. novembrī, repatriācijas operāciju rezultātā Ukrainā tika atgriezti 563 kritušo ukraiņu aizstāvju līķi.
Vēlāk Krievijas cilvēktiesību komisāre Tatjana Moskaļkova intervijā Kremļa vadītajai ziņu aģentūrai "RIA Novosti" sacīja, ka Krievija ir nodevusi Ukrainai karagūstekņu līķus, kuri, iespējams, gāja bojā lidmašīnas "IL-76" avārijā Belgorodas apgabalā, pērnā gada 24. janvārī.
12:01. Vācijas opozīcijā esošo kristīgo demokrātu (CDU) līderis Frīdrihs Mercs, kurš pēc vēlēšanām nākamgad varētu kļūt par Vācijas kancleru, pirmdien ieradies Kijivā, lai tiktos ar Ukrainas augstākajām amatpersonām, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".
Mercs ir bijis kareivīgāk noskaņots pret Maskavu nekā kanclers Olafs Šolcs, sakot, ka, ja Krievija nepārtrauks uzbrukumus Ukrainas civilajai infrastruktūrai, Vācijai ir jāpiegādā Ukrainai tāla darbības rādiusa raķetes "Taurus", ko Kijiva jau sen ir lūgusi. "Mēs vēlamies, lai šis briesmīgais karš pēc iespējas ātrāk beigtos un Eiropā tiktu atjaunots miers," pēc ierašanās Kijivā sacīja Mercs, piebilstot, ka viņš vēlas apliecināt Ukrainas vadībai sava konservatīvā bloka atbalstu.
11:16. "Rīgas siltums" padome un akcionāri piekrituši ziedot Ukrainas sabiedrībai 300 megavatstundas (MWh) siltumenerģijas, četrus metināšanas ģeneratorus, vienu ūdens sūkni un transportlīdzekli.
Siltumenerģijas ziedojums paredzēts Ukrainas vēstniecības ēkai 150 MWh un biedrības "Ukrainas māja Latvijā" ēkai 150 MWh apjomā, laikā no 2024.gada 1.oktobra līdz 2025.gada 30.septembrim. Metināšanas ģeneratoru un ūdens sūkņa ziedojums paredzēts Ukrainas Valsts neatliekamās palīdzības dienestam Černihivas apgabalā, kas nogādāts ar labdarības fonda "Uzņēmēji mieram" starpniecību. Savukārt transportlīdzekļa ziedojums paredzēts Ukrainas geriatrijas internātam Kozeleta ciemata Černihivas apgabalā, kas nogādāts ar biedrības "Agendum" starpniecību.
10:06. Krievijas karaspēks aizvadītajā naktī uzbrucis Ukrainai ar 37 trieciendroniem un divām vadāmajām aviācijas raķetēm, pirmdien pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Abas raķetes un 18 bezpilota lidaparāti notriekti virs septiņiem Ukrainas apgabaliem, 18 dronu "lokācija pazaudēta", bet viens drons vēl atrodas gaisā. "Lokācija pazaudēta" visbiežāk nozīmē, ka pār droniem zudusi vadība pēc elektroniskās karadarbības līdzekļu pielietošanas un tie nogāzušies, nesasniedzot mērķi un nenodarot postījumus. Vinnicas apgabalā drona atlūzu dēļ bojāta vairāku privātu uzņēmumu infrastruktūra.
09:09. Krievu okupanti turpina virzīties uz priekšu frontē, un pēdējo 24 stundu laikā iebrucējiem Ukrainā ir bijuši daži panākumi Doneckas apgabalā, liecina monitoringa projekta "DeepState" dati.
"DeepState", kas seko līdzi aktuālajai informācijai frontē, norāda, ka ienaidnieks ir pavirzījies uz priekšu Doneckas apgabala Trudovē, Kurahovē, pie Ševčenko, Vozroždenijas un Puškino. Iepriekš Globālā centra "Stratēģija XXI" drošības programmu vadītājs Pavlo Lakijčuks paziņoja, ka Ukrainas Aizsardzības spēkiem draud ielenkšana pie Uspeņivkas Kurahoves virzienā.
08:24. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 754 590 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1220 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 9519 tankus, 19 589 bruņutransportierus, 21 061 lielgabalu un mīnmetēju, 1253 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1023 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 20 093 bezpilota lidaparātus, 2859 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 30 989 automobiļus un autocisternas, kā arī 3636 specializētās tehnikas vienības.
07:57. Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps svētdien mudināja Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu rīkoties, lai panāktu tūlītēju pamieru Ukrainā, kā arī pieļāva iespējamu ASV izstāšanos no NATO.
Ukrainas prezidents Volodimirs "Zelenskis un Ukraina vēlētos vienoties un izbeigt šo vājprātu," Tramps, kurš oficiāli ASV prezidenta amatā stāsies 20.janvārī, rakstīja sociālajos medijos.
Savā platformā "Truth Social" Tramps rakstīja, ka Kijiva vēlētos vienoties, piebilstot, ka "ir jābūt tūlītējam pamieram un jāsākas sarunām".
00:10. Ievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps atzinis, ka pēc viņa stāšanās amatā 20.janvārī ASV palīdzība Ukrainai var tikt samazināta, raksta pravda.com.ua.