Vai Ukraina maksās par mieru, atsakoties iestāties NATO?
Ukraina aktīvi izdara spiedienu uz Rietumiem, aicinot to uzņemt NATO apmaiņā pret ātru kara izbeigšanu, tomēr šķiet, ka alianses durvju aizvēršana Kijivai būs lielākā piekāpšanās apmaiņā pret mieru, raksta izdevums “The Hill”.
Tuvojoties Trampa inaugurācijas datumam, uzmanības centrā nonāk potenciālie ceļi uz pamieru Ukrainā. Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis, kurš ilgu laiku ieņēma diezgan stingru nostāju attiecībā uz miera nosacījumiem ar Krievijas Federāciju, tagad signalizē par gatavību būtiski piekāpties, ja tas ļaus izbeigt karu un dos un garantijas no Rietumiem.
Jo īpaši Zelenskis uzsver, ka vēlas, lai Ukraina pēc iespējas ātrāk tiktu uzņemta NATO, un tad viņš piekritīs Krievijas okupētās teritorijas - vismaz uz laiku - atstāt Krievijai. Tomēr eksperti šaubās, vai šāda iespēja ir iespējama - pirmkārt, pret to iebilst vairākas NATO valstis, un, otrkārt, Putins kā vienu no galvenajiem sava kara mērķiem ir pasludinājis Ukrainas neļaušanu iestāties NATO.
Jaunā Trampa administrācija, visticamāk, neaicinās Ukrainu pievienoties aliansei, jo Trampa ierosinātais īpašais sūtnis Ukrainas jautājumos Kīts Kellogs iepriekš pats apsūdzēja Baidena administrāciju Putina provocēšanā, "cenšoties veicināt Ukrainas dalību NATO".
"Amerikas interesēs bija panākt vienošanos ar Putinu par Ukrainas pievienošanos NATO, īpaši pirms 2022. gada janvāra, kad bija pazīmes, ka Krievijas iebrukums ir nenovēršams," vēl šā gada aprīlī sacīja Kellogs.
Tādējādi Ukrainai, visticamāk, būs jāsamierinās ar citām NATO dalībvalstu drošības garantijām, piemēram, divpusējām saistībām ar atsevišķām Eiropas valstīm.
Lai gan Kijiva Budapeštas memorandā turpina publiski pārmest Rietumiem, aicinot reālas, nevis tikai deklaratīvas drošības garantijas, domnīcas Aizsardzības prioritātes politiskais direktors Benjamins Frīdmens uzskata, ka Ukrainai būs jāmaksā par mieru, atsakoties no centieniem pievienoties NATO.
Viņš norādīja, ka ģeogrāfiju nevar mainīt, līdz ar to Krievija paliks Ukrainas kaimiņvalsts un tai vienmēr būs lielāka interese par Ukrainu nekā ASV.
"Ukraina joprojām turas pie idejas pievienoties NATO. Droši vien būs vajadzīga vairāku Rietumu līderu stingra nostāja, lai pateiktu: "Klausieties, jūs neiekļūsit NATO. Tas nenotiks. Tāpēc izstrādājiet savus plānus atbilstoši," teica Frīdmens.