Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 5. decembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
21:08 NATO valstis ir mainījušas savu palīdzības stratēģiju Ukrainai un tagad cenšas nevis panākt tās uzvaru karā, bet gan palīdzēt Kijivai nodrošināt iespējami izdevīgāko pozīciju miera sarunās ar Maskavu vai arī apturēt Krievijas ofensīvu, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz avotiem.
Apstākļos, kad Ukrainas bruņotie spēki pakāpeniski zaudē pozīcijas, NATO divkāršo centienus piegādāt ieročus, jo baidās, ka iespējamais pamiers iesaldēs konfliktu un daļa Ukrainas teritoriju paliks Krievijas okupācijā, teikuši avoti.
Vienlaikus rietumvalstis sākušas apsvērt dažādas iespējas sarunām par pamieru, teikuši "Bloomberg" sarunbiedri.
Tiek apspriestas drošības garantijas, kas aizsargātu Ukrainu, neprovocējot Krieviju.
Viens no iespējamiem scenārijiem ir demilitarizētas zonas izveide, kuru, kā sacīja augsta ranga NATO diplomāts, visticamāk, apsargās un patrulēs Eiropas valstu karavīri.
Pašreizējā situācija Ukrainā nav ilgtspējīga un sarunas būtu jāsāk drīzumā, sacīja cits Rietumu diplomāts.
"Bloomberg" norāda, ka NATO jaunais ģenerālsekretārs Marks Rite cenšas koncentrēties uz ieroču piegādēm, nevis nākotnes iespējamā pamiera detaļām.
"Mums ir jādara vairāk, nevis tikai jāpalīdz Ukrainai turpināt cīņu," NATO ārlietu ministru sanāksmē Briselē sacīja Rite.
"Mums jāsniedz pietiekams atbalsts, lai reizi par visām reizēm mainītu šī kara trajektoriju," norādīja alianses vadītājs.
Rite arī aicināja nodrošināt, lai "tur, kur frontes līnija tagad virzās uz rietumiem, Ukraina būtu spēka pozīcijās", kad runa būs par miera sarunām.
19:05. Ukraina nesamazinās mobilizācijas vecumu, neraugoties uz ASV aicinājumiem, ziņu aģentūrai AFP ceturtdien apliecināja augsta ranga Ukrainas amatpersona.
Vašingtona mudina Kijivu apsvērt iespēju iesaukt vīriešus no 18 gadu vecuma, nevis no 25, kā tas ir patlaban, lai novērstu karavīru trūkumu frontē.
"Mūsu nostāja ir maksimāli caurredzama - mēs nesamazināsim mobilizācijas vecumu," AFP sacīja amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.
18:22. 2024.gada 5.decembrī Rīgā Latvija un ASV kopīgi rīkoja ekspertu tikšanos par sankcijām un eksporta kontroli. Pasākums pulcēja Apvienotās Karalistes, Kanādas, Amerikas Savienoto Valstu, Eiropas Savienības (ES) institūciju, 15 ES dalībvalstu un Ukrainas pārstāvjus.
Transatlantiskā koalīcija atkārtoti pauda apņemšanos izmantot sankcijas un eksporta kontroli, lai atbalstītu Ukrainu tās cīņā pret Krievijas brutālo, pretlikumīgo agresiju. Šie ekonomiskās ietekmes līdzekļi samazina Krievijai ieņēmumus un grauj tās spēju finansēt savu militāro industriju.
Krievijai turpinot karadarbību, tā saskaras ar arvien sarežģītākiem kompromisiem. Sankcijas un eksporta kontrole ir visefektīvākās, ja tās piemēro kopā ar partneriem un dažādās jurisdikcijās realizē saskaņoti. Šo pasākumu radītā ietekme kopš Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā atspoguļo saskaņotas starptautiskas pieejas priekšrocības.
Tikšanās dalībnieki diskusijā Rīgā īpaši pievērsās sankciju apiešanas apkarošanai un jaunu ekonomiskā spiediena palielināšanas iespēju apzināšanai. Sanāksme deva iespēju apmainīties idejām un mācīties no dažādas pieredzes, izstrādājot, ieviešot un izpildot sankcijas un eksporta kontroli.
16:35. Latvija aizstāvēs Ukrainu visās starptautiskajās organizācijās, piedaloties Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) 31.ministru padomes sanāksmē uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže (JV), aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.
Plenārsēdes uzrunā Braže akcentēja, ka Krievijas politika ir karš, un visu valstu uzdevums ir to piespiest pārtraukt karu un atgriezties pie miera. Latvijas ārlietu ministre norādīja, ka Krievija pati neapstāsies - tā ir jāiegrožo un jāaptur.
"Jau vairāk nekā desmit gadus - kopš 2014.gada - Ukrainas tauta cieš no brutālas Krievijas agresijas. Jau vairāk nekā 1000 dienas Krievija imperiālistiskajā karā pret Ukrainu veic agresijas noziegumus, pilnībā pārkāpjot starptautisko tiesību un ANO Statūtu pamatprincipus," pauda Braže.
15:35. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstījis dekrētu, ar kuru tiek noteiktas sankcijas prokrieviski noskaņotajām Gruzijas varasiestādēm, tai skaitā miljardierim un bijušajam premjerministram Bidzinam Ivanišvili.
14:18. Rīgas pilsētas tiesa 4.decembrī prokremliskai aktīvistei Jeļenai Kreilei par PSRS slavinošu simbolu izvietošanu sava mitekļa logos piesprieda cietumsodu uz vienu gadu.
Kreile logos bija izvietojusi audumu ASV karoga krāsā, bet uz tā fona fotoattēlu ar diviem cilvēkiem PSRS armijai līdzīgos formastērpos, kā arī PSRS karogam līdzīgu attēlu.
Kreile daudzkārt publiskās vietās un publiskos pasākumos nēsājusi pleca somu ar simbolu "Z", kas Krievijas propagandas resursos tiek izmantots kā atbalsta simbols Krievijas sāktajai karadarbībai Ukrainā.
10:41. Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV) paudusi Latvijas atbalstu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Ukrainas atbalsta programmai, uzsverot vajadzību to efektivizēt.
Pirms EDSO 31.ministru padomes oficiālā sākuma 4.decembrī notika Ukrainas atbalstam veltīta sanāksme. Tās laikā Latvijas ārlietu ministre uzsvēra, ka Latvija iestājas arī par faktu iegūšanu un pierādījumu apkopošanu, lai dokumentētu Krievijas noziegumus Ukrainā. Viņa atzīmēja, ka šāds darbs veicams, lai vainīgos sauktu pie atbildības. Savukārt ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu Braže pārrunāja Latvijas turpmāko atbalstu Ukrainai, tostarp piegāžu jautājumus.
09:10. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 748 950 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1580 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9506 tankus, 19 472 bruņutransportierus, 21 023 lielgabalus un mīnmetējus, 1253 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1020 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 19 977 bezpilota lidaparātus, 2855 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 30 843 automobiļus un autocisternas, kā arī 3630 specializētās tehnikas vienības.
00:10. Vācijas kanclers Olafs Šolcs trešdien paudis viedokli, ka vēl ir pāragri un neatbilstoši apspriest iespējamo Vācijas karavīru dalību potenciālā miera uzturēšanas misijā Ukrainā.
Kanclers arī uzsvēra, ka karš Ukrainā turpinās un pašreiz nevar būt ne runas par Vācijas karavīru sūtīšanu uz Ukrainu.
Šolcs komentēja Vācijas ārlietu ministres Annalēnas Bērbokas izteikumus NATO dalībvalstu ministru sanāksmē otrdien Briselē. Vaicāta par iespējamiem daudznacionāliem miera uzturēšanas spēkiem Ukrainā, Bērboka sacīja: "Mēs, protams, arī turpmāk ar visiem spēkiem no Vācijas puses atbalstīsim visu, kas kalpos mieram." Vairāki mediji ministres vārdus interpretēja kā durvju atvēršanu Vācijas dalībai šādos hipotētiskos spēkos.