Kāda ir iespēja, ka Libānas peidžeru eksplozijas atkārtosies citur pasaulē?

17. septembrī mediju ziņas par Libānā notikušo raisīja asociācijas ar asa sižeta spiegu filmām un neatstāja lasītājus vienaldzīgus. Beirūtas dienvidu priekšpilsētās un citos šiītu kaujinieku grupējuma "Hizbollah" bastionos vienlaicīgi eksplodēja tūkstošiem peidžeru. Šie notikumi pasaulē izraisīja bažas un diskusijas par to, vai turpmāk līdzīgi uzbrukumi gaidāmi arī citos konfliktos un kādi draudi var slēpties ārvalstīs ražotās sadzīves ierīcēs un citās precēs.

Starp Beirūtas sprādzienos cietušajiem, kurus nogādāja slimnīcā, daudziem bija galvas traumas, norauti pirksti vai dziļas brūces vēderā. Nepilnas 24 stundas vēlāk eksplodēja rācijas, ko grupējums "Hizbollah" bija iegādājies ap to pašu laiku, kad peidžerus, - aptuveni pirms pieciem mēnešiem, ziņoja aģentūra "Reuters". Kopumā šajās eksplozijās dzīvību zaudēja gandrīz 40 cilvēki un vairāk nekā 3400 tika ievainoti.

Peidžeru eksplozijas izgaismoja draudus, par kuriem kiberdrošības eksperti jau sen brīdinājuši, proti, starptautiskās dažādu iekārtu piegādes ķēdes padara mūs neaizsargātus. "Mūsu datori ir neaizsargāti, un arvien biežāk neaizsargātas ir arī mūsu automašīnas, ledusskapji, mājas termostati un daudzas citas ikdienā noderīgas lietas. Mērķi ir visur," uzskata kiberdrošības eksperts, Hārvarda Kenedija skolas lektors Brūss Šnaiers.

Kā novērst šādus draudus?

Atbilde varētu būt spēcīga šifrēšana, autentifikācijas mehānismi un nepārtraukta uzraudzība. Valstis jau sākušas pielāgoties šiem draudiem, piemēram, ierobežojot komunikāciju iekārtu iegādi no valstīm, kam tās neuzticas. Tomēr runa nav tikai par gatavu aprīkojumu, bet arī par detaļām. Piemēram, 2018.gadā aģentūra "Bloomberg" atklāja, ka ASV izmeklētāji apsūdzējuši Ķīnu datoru mikroshēmu modificēšanā, lai nozagtu informāciju.

Augsto tehnoloģiju piegādes ķēdes ir sarežģītas un starptautiskas, un tā ir vispārpieņemta norma, ko faktiski nav iespējams mainīt. Piemēram "iPhone" telefonu detaļas nāk no desmitiem valstu, pirms tās tiek saliktas kopā galvenokārt Ķīnā. Nav iedomājams, ka Vašingtona varētu pieņemt likumu, kas prasītu ražot "iPhone" pilnībā un tikai un vienīgi ASV, norādīja Šnaiers, piebilstot, ka darbaspēka izmaksas būtu pārāk augstas, turklāt ASV nav pietiekamas jaudas, lai saražotu visu nepieciešamo.

Tādēļ nav arī daudz ko brīnīties, ka "Hizbollah" uzskatīja par pilnīgi normālu situāciju, ka peidžeri nākuši no Ungārijā bāzēta uzņēmuma, kas tos ieguvis no Taivānas - vismaz tāds bija Izraēlas rūpīgi radītais stāsts. Ilgi, pirms peidžeros tika ievietotas sprāgstvielas, "Mossad" un citi Izraēlas dienesti bija rūpīgi izpētījuši "Hizbollah" vajadzības, grupējuma vājās vietas, ar kādiem fiktīviem uzņēmumiem tas saistīts, kur tie atrodas un kas ir "Hizbollah" kontakti, norādīja "The Washington Post".

Vai šāds uzbrukums nepārkāpj starptautiskās tiesības?

Militāro un civilo mērķu nenošķiršana un sprāgstvielu paslēpšana sadzīves ierīcēs, ko var izmantot arī civiliedzīvotāji, raisa jautājumus, vai šāds uzbrukums nepārkāpj starptautiskās tiesības? Lielākā daļa, bet ne visi peidžeri un rācijas, kas eksplodēja, atradās "Hizbollah" kaujinieku vai atbalstītāju rokās. Ierīces eksplodēja, kad to lietotāji iepirkās lielveikalos, gāja pa ielu vai apmeklēja bēres, un šie sprādzieni izraisīja paniku valstī. Mirušo un ievainoto vidū bija arī bērni.

ANO nosodīja sakaru ierīču eksplozijas Libānā kā starptautisko tiesību pārkāpumu un paziņoja, ka tas var būt kara noziegums. "Starptautiskās tiesības aizliedz izmantot spridzekļus šķietami nekaitīgu portatīvu objektu formā," dažas dienas pēc eksplozijām ANO Drošības padomei paziņoja ANO augstais cilvēktiesību komisārs Folkers Tirks. Viņš piebilda, ka "ir kara noziegums īstenot vardarbību ar nolūku izplatīt bailes civiliedzīvotāju vidū". "Šie uzbrukumi ir jauna attīstība karadarbībā, kur sakaru ierīces kļūst par ieročiem. Tā nevar būt jauna normāla situācija," uzsvēra komisārs.

Politologs Maikls Volzers laikrakstā "The New York Times" pauda viedokli, ka sprādzieni, kuru mērķis bija "Hizbollah" locekļi, kas trieciena brīdī nebija aktīvi iesaistīti karadarbībā, "ļoti iespējams, bija kara noziegumi". Arī bijušais ASV aizsardzības ministrs Leons Paneta, kurš vadījis arī ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldi (CIP), uzskata šos uzbrukumus par terorisma formu.

Eksperti norāda, ka Izraēlas darbības varētu tikt uzskatītas par starptautisko tiesību pārkāpumiem saskaņā ar vairākiem starptautiskiem līgumiem un protokoliem, kurus Izraēla ir parakstījusi. Viens no šādiem dokumentiem ir Atsevišķu konvencionālo ieroču konvencijas otrā protokola labojumi, kas tika pieņemti 1996.gadā. Šis dokuments aizliedz izmantot spridzekļus, kas paslēpti priekšmetos, ko civiliedzīvotāji, visticamāk, asociēs ar normālu ikdienas dzīvi un kas tādēļ piesaista civiliedzīvotājus, raidorganizācijai NPR norādīja cilvēktiesību organizācijas "Human Rights Watch" Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas direktore Lama Fakiha.

"Es domāju, ka saskaņā ar vispārējiem kara noteikumiem šeit ir daudz citu juridisku problēmu, taču šķiet, ka tas ir tiešs šī noteikuma pārkāpums," NPR norādīja organizācijas "Article 36" direktors Ričards Moiss.