Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 20. novembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
21:23. Itālijas prokuratūra ierosinājusi lietas pret diviem cilvēkiem, kuri apsūdzēti par spiegošanu Krievijas labā "terorisma un diversijas nolūkos". Viņi tiek turēti aizdomās par sadarbību ar Krievijas izlūkdienestiem, kuriem, sākot ar 2023.gada maiju, piegādājuši sensitīvu informāciju, tai skaitā fotogrāfijas ar militāriem objektiem un informāciju par bezpilota lidaparātu un kiberdrošības speciālistiem. Viņiem tika maksāts kriptovalūtās.
Izmeklēšanā atklājusies Krievijas izlūkdienestu interese par Milānas un Romas videonovērošanas sistēmām, kā arī par to, kurās šo pilsētu teritorijās nav novērošanas kameru, norādīja prokuratūra.
17:06 Starptautiskās dronu koalīcijas dalībvalstu atbalsts Ukrainas dronu spējām 2024.gadā sasniegs 1,8 miljardus eiro, aģentūru LETA informēja Latvijas Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā.
Ieguldītā summa nodrošina tiešas dronu piegādes Ukrainas bruņotajiem spēkiem, investīcijas Ukrainas dronu ražošanā, kā arī dronu koalīcijas kopējā fonda papildināšanu starptautisko dronu iepirkumu veikšanai.
"Latvijas un Lielbritānijas vadītās dronu koalīcijas dalībvalstu ieguldījums Ukrainai 1,8 miljardu eiro apmērā atbalstīs Ukrainas bruņotos spēkus karā pret agresoru. Vienlaikus starptautiskā dronu koalīcija ir kļuvusi par nozīmīgu platformu dronu industrijas attīstībai, kas nākotnē stiprinās arī mūsu valsts aizsardzību," norādījis aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Jau ziņots, ka 31.oktobrī Rīgā norisinājās starptautiskās dronu koalīcijas Ukrainas atbalstam pirmā vadības grupas sēde.
Kopā ar Latviju dronu koalīcijā iesaistās Ukraina, Lielbritānija, Austrālija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Jaunzēlande, Kanāda, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Vācija un Zviedrija.
Dronu koalīcijai ir kopējais fonds bezpilota lidaparātu iegādei, kura ietvaros koalīcija regulāri rīko konkursus, lai radītu inovatīvus produktus. Fonda apjoms šobrīd sasniedz 83 miljonus eiro. Pārējo palīdzību koalīcijas locekļi sniedz divpusēji.
Koalīcijas dalībvalstu mērķis ir nodrošināt Ukrainas vajadzībām nepieciešamo dronu piegādi, tehnoloģisko atbalstu un palīdzību personāla apmācībā. Apņemšanās paredz Ukrainai piegādāt tādus izlūkošanas un kaujas dronus, kuri izstrādāti atbilstoši Ukrainas bruņoto spēku izvirzītajām prasībām.
Latvija dronu koalīcijas vajadzībām šogad atvēlēs aptuveni 20 miljonus eiro - vismaz 10 miljonus eiro iepirkumiem no vietējās industrijas, bet 5 miljonus eiro - iepirkumiem dronu koalīcijā. Arī 2025.gadā Latvija starptautiskajai dronu koalīcijai piešķirs 20 miljonus eiro. Tāpat Latvija un Ukraina ir noslēgusi vienošanos par Ukrainas karavīru apmācību dronu pilotu programmā.
15:48. Rīgas dome šodien atļāva uzņēmumam "Rīgas siltums" neprasīt samaksu no Ukrainas vēstniecības un kopienu centra "Ukrainas māja Latvijā" par apkuri šajā ziemas sezonā.
"Rīgas siltums" dāvinās Ukrainas vēstniecības ēkai Kalpaka bulvārī 3 siltumapgādi 150 megavatstundu apmērā līdz nākamā gada septembrim. Par tādu pat siltuma apjomu maksa netiks prasīta arī no "Ukrainas mājas Latvijā" Strūgu ielā 4.
Šāda ziedojuma vērtība aplēsta ap 10 000 eiro.
15:16. Rīgā 22.novembrī norisināsies Pamatgrupas par Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidošanu 12.sanāksme, kuru ar uzrunu atklās ārlietu ministre Baiba Braže (JV), aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Sanāksmē piedalīsies un to vadīs Ukrainas Valsts prezidenta kancelejas priekšsēdētāja vietniece Irina Mudra. ĀM norāda, ka kopš 2023.gada janvāra Pamatgrupa par Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidošanu diskutē par juridiskiem risinājumiem, kā novērst nesodāmību par agresijas noziegumu pret Ukrainu un izveidot efektīvu Īpašu tribunālu ar visplašāko starpreģionālo atbalstu.
14:45. Vēstniecība trešdien paziņoja, ka saņēmusi "konkrētu informāciju par iespējamu nopietnu gaisa uzbrukumu 20.novembrī".
Piesardzības nolūkā vēstniecība būs slēgta, bet tās darbiniekiem dots norādījums atrasties bumbu patvertnē. Vēstniecība ieteikusi arī Kijivā esošajiem ASV pilsoņiem būt gataviem gaisa trauksmes gadījumā nekavējoties doties uz patvertnēm.
Arī iepriekš ASV vēstniecība ir izplatījusi brīdinājumus par spēcīgiem gaisa uzlidojumiem, piemēram, šī gada martā un augustā, taču vēstniecības slēgšana ir acīmredzami īpašs gadījums.
13:48. Ukrainas armijai ir tikai 50 amerikāņu taktiskās raķetes ATACMS, ko tā var izmantot, lai veiktu triecienus mērķiem dziļi Krievijas teritorijā, vēsta britu laikraksts "The Times".
"Lai gan Pentagons nav sniedzis nekādus skaitļus, tiek uzskatīts, ka Kijivas valdības rīcībā pašlaik ir tikai aptuveni 50 raķetes. Ukrainai ir samērā daudz HIMARS un MLRS raķešu iekārtu, lai tās palaistu," norāda izdevums.
Saskaņā ar Vašingtonas Kara pētījumu institūta (ISW) datiem ATAMCS raķetes ar 300 kilometru darbības rādiusu var apdraudēt aptuveni 245 Krievijas militāros objektus, sākot no gaisa spēku bāzēm līdz munīcijas noliktavām.
12:55. Krievija naktī uz trešdienu uzbrukusi Ukrainai ar 122 droniem, un 56 no tiem ukraiņu karavīriem izdevies notriekt, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Vēl 58 dronu "lokācija pazaudēta", tas ir, tie pazuduši no ukraiņu radaru ekrāniem un, visticamāk, nogāzušies, nesasniedzot mērķi un nenodarot postījumus. Viens drons aizlidojis uz Baltkrieviju, bet pieci - uz Krieviju.
12:26. ASV nav pārsteigtas, ka Krievija atjauninājusi savu kodoldoktrīnu, jo par to tika signalizēts jau iepriekšējās nedēļās, taču nav pazīmju, ka Krievija plāno to pielietot pret Ukrainu, preses brīfingā pauda Pentagona preses sekretāra vietniece Sabrina Singha. "Mēs neesam pārsteigti, ka Krievija ir atjauninājusi savu kodoldoktrīnu. Tas ir kas tāds, par ko viņi ir signalizējuši pēdējo nedēļu laikā," sacīja Singha.
"Tā ir tā pati bezatbildīgā retorika, ko esam redzējuši jau iepriekš un ko esam redzējuši pēdējo divu gadu laikā," viņa norādīja. "Tāpēc mēs turpināsim to vērot, bet mēs nemanām nekādas pazīmes, ka Krievija gatavotos izmantot kodolieročus Ukrainā. Un mēs neredzam nekādas izmaiņas, kas būtu jāveic mūsu pašu pozīcijā attiecībā uz kodolieročiem," sacīja Singha.
11:17. Ziemeļkoreja nosūtījusi Krievijai vēl vienu artilērijas un raķešu palaišanas iekārtu partiju, šādi atbalstot Maskavu tās karā pret Ukrainu, atsaucoties uz Dienvidkorejas izlūkdienesta informāciju, trešdien pavēstīja Dienvidkorejas parlamenta deputāts Li Sonuns.
Dienvidkorejas Nacionālais izlūkošanas dienests (NIS) "ir apstiprinājis, ka Ziemeļi nosūtījuši 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas", pēc NIS brīfinga sacīja parlamenta izlūkošanas komitejas loceklis Li.
10:14. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 725 740 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1690 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9390 tankus, 19 119 bruņutransportierus, 20 681 lielgabalu un mīnmetēju, 1252 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1001 zenītartilērijas iekārtu, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 19 202 bezpilota lidaparātus, 2756 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 29 648 automobiļus un autocisternas, kā arī 3674 specializētās tehnikas vienības.
09:26. Naktī uz trešdienu Novgorodas apgabalā Krievijā veikts dronu trieciens Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes 13.arsenālam, vēsta Krievijas mediji.
Vietējie iedzīvotāji ziņo par sprādzieniem un uzliesmojumiem, bet apgabala gubernators apgalvo, ka esot iznīcināti droni. Arsenālā Kotovojes ciemā glabāta munīcija, un tā, pēc visa spriežot, bijusi trieciena mērķis.
08:16. ASV drīzumā piegādās Ukrainai kājnieku mīnas, lai stiprinātu tās aizsardzību pret Krievijas spēkiem, paziņoja kāda ASV amatpersona.
ASV amatpersona piebilda, ka Vašingtona ir centusies panākt, lai Ukraina apņemas izmantot mīnas tikai savā teritorijā un tikai neapdzīvotās teritorijās, lai samazinātu risku, ko tās rada civiliedzīvotājiem. Mīnas kļūst inertas pēc noteikta laika perioda, kad beidzas to bateriju jauda.
07:09. Ukraina zaudēs karu pret Krieviju, ja ASV samazinās militāro finansējumu Kijivai, otrdien telekanālam "Fox News" paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. "Ja viņi samazinās, tad, es domāju, mēs zaudēsim," sacīja Zelenskis intervijā šim ASV telekanālam.
"Mēs cīnīsimies. Mums ir [ieroču] ražošana, bet ar to nepietiek, lai gūtu virsroku. Un, es domāju, ar to nepietiek, lai izdzīvotu," sacīja Ukrainas prezidents.
00:10 Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans lika saprast, ka neatbalsta ASV lēmumu atļaut Ukrainai Krievijas teritorijā izmantot amerikāņu raķetes ATACMS.