Baltkrievijas un Krievijas lauksaimniecības precēm vēlas noteikt augstāku muitas maksu
Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē pirmdien, 18. novembrī, Latvija rosinās dalībvalstis paaugstināt ievedmuitu plašākam lauksaimniecības un pārtikas produktu klāstam no Krievijas un Baltkrievijas, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.
Sanāksmē Latviju pārstāvēs ZM valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš.
ZM pārstāvji norāda, ka Latvija šogad pirmajā pusgadā ierosināja un panāca būtisku importa tarifu paaugstināšanu vairākiem Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības produktiem.
Šogad no jūlija līdz septembrim salīdzinājumā ar periodu no aprīļa līdz jūnijam Latvijā būtiski samazinājās šo lauksaimniecības produktu imports no Krievijas un Baltkrievijas, kas norāda uz paaugstināto muitas tarifu efektivitāti, samazinot līdzšinējo importu no Krievijas un Baltkrievijas, pauž ministrijā.
ZM ir sagatavojusi sarakstu ar jauniem Krievijas un Baltkrievijas produktiem, kuriem būtu nepieciešams nekavējoties palielināt muitas tarifus. Tāpēc Latvija aicinās citas ES dalībvalstis atbalstīt šo priekšlikumu un pēc iespējas ātrāk muitas tarifus paaugstināt arī citiem Krievijas un Baltkrievijas produktiem.
Padomes sanāksmē dalībvalstis turpinās diskutēt arī par jautājumiem, kas ir saistīti ar sarežģīto situāciju lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā, kur nozares nonāca energokrīzes un Krievijas izraisītā kara Ukrainā rezultātā. Arī šogad situācija šajās nozarēs Latvijā un vairākās citās ES dalībvalstīs ir sarežģīta.
Jau ziņots, ka Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti trešdien, 13. novembrī, uzsvēra nepieciešamību stingrāk ierobežot Krievijas režīma iespēju pelnīt.
Sēdē komisija vienbalsīgi atbalstīja ZM sagatavoto nacionālo pozīciju priekšlikumam par muitas tarifu noteikšanu plašākam Krievijas un Baltkrievijas produktu klāstam, lai stingrāk ierobežotu produktu importu no šīm valstīm ES.
Kā būtisku sēdes dalībnieki uzsvēra tarifu paaugstināšanu zivju produktiem, jo Krievija Baltijas jūrā veic nekontrolētu nozveju. Krievija, piemēram, gadā nozvejo apmēram 2000 tonnu mencu, kamēr ES dalībvalstīm šī zivju suga drīkst būt tikai piezvejā.
Deputāti norādīja, ka Krievijas rīcība Baltijas jūrā grauj gan jūras ekosistēmu, gan ES, tostarp Latvijas, iespējas saņemt atbilstības sertifikātus un iekļūt lielākos nozares tirgos.