Ukrainas kara 993. diena. Jaunākā informācija [papildināts 17:53]

© Scanpix

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 12. novembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

17:53. Pirmie brīvprātīgie, kas pievienojās Ukrainas leģionam Polijā, parakstījuši līgumus par militāro dienestu, un kopējais pieteikumu skaits ir pieaudzis līdz 600, vēsta "Ukrainska Pravda".

Saskaņā ar divpusējo līgumu Ukraina nodrošinās leģiona brīvprātīgos ar militārajām formām un medicīniskajām precēm, bet Polija - apmācību periodam nepieciešamo infrastruktūru, ekipējumu un bruņojumu.

17:00. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite otrdien aicinājis Rietumu valstis pastiprināt atbalstu Ukrainai, norādot, ka nepietiek ar ukraiņu kaujasspēju uzturēšanu.

Mums ir jāpaaugstina kara izmaksas Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam un viņa autoritārajiem draugiem, sniedzot Ukrainai atbalstu, kas tai nepieciešams, lai mainītu konflikta trajektoriju, žurnālistiem Parīzē pirms sarunām ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu norādīja Rite.

Viņš pavēstīja, ka apspriedīs ar Makronu atbalsta turpināšanu Ukrainai, kuru gaida, iespējams, smagākā ziema kopš kara sākuma. "Mums no jauna jāapņemas turpināt iesākto kursu, un tas jādara ilgtermiņā," uzsvēra Rite.

16:02. Latvijas valdība otrdien atbalstīja 60 473 eiro novirzīšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) par darbu, sniedzot atbalstu Ukrainas bēgļiem. Nauda paredzēta, lai PMLP segtu izdevumus saistībā ar nodarbināto atlīdzību par papildu darba veikšanu.

Kopš 2022. gada februāra beigām, kad Krievija sāka karadarbību, PMLP nodrošina pakalpojumu sniegšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem un likuma nosacījumiem, līdz ar to ir paaugstinājies ar migrācijas jautājumiem saistīto pakalpojumu pieprasījums no Ukrainas bēgļiem.

15:05. Pēc vakardienas krievu trieciena Doņeckas apgabala Kurahoves ūdenskrātuves aizsprostam ūdens turpina plūst uz apdzīvotajām vietām lejpus Vovčas upes, taču līdz šim nav ziņots par plūdiem, paziņojis Kurahoves pilsētas militārās pārvaldes vadītājs Romāns Paduns.

"Kas attiecas uz dambja bojājumiem... neesam paspējuši aizbraukt un apsekot. Zem Ternija dambja turpina nākt ūdens. Esmu sazinājies ar kolēģiem, un nav kritiskas situācijas, vēl nav applūdušu māju ”.

Paduns stāstīja, ka krievi trīs mēnešus mēģinājuši iznīcināt dambi, taču tas tika uzbūvēts tā, lai visa ūdenskrātuves virsma nevarētu saplūst.

"Ir kritiskais rezervuāra līmenis, ko var iztukšot, un minimums, kas paliek," piebilda Paduns.

Paduns piebilda, ka Kurakhove atrodas pastāvīgā Krievijas apšaudē, un krievi izmanto visus pieejamos ieročus - artilēriju, MLRS, aviācijas bumbas un dronus. Nav iespēju atvest ūdeni un humāno palīdzību [pēdējo reizi tā tika piegādāta pirms mēneša - red.].

13:59. Krievijas triecienā Krivijrihā nogalināti četri cilvēki - 32 gadus veca sieviete un trīs viņas bērni, otrdien pavēstīja amatpersonas.

Pirmdien triecienā tika sagrauti daudzstāvu dzīvojamās ēkas augšējie stāvi, aprokot upurus zem drupām.Iekšlietu ministrs Ihors Klimenko otrdienas rītā paziņoja, ka glābšanas operācijas notikuma vietā ir pabeigtas un ka triecienā ievainoti 14 cilvēki.

"Jaunākajam Krievijas trieciena upurim bija tikai divi mēneši. Raķetes uzbrukumā gāja bojā četri cilvēki- māte ar trim bērniem," ministrs pavēstīja sociālajos tīkos.

Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka no drupām izcelti 32 gadus vecas sievietes, divus mēnešus veca bērna, kā arī divu un desmit gadus vecu bērnu līķi.

12:57 47. atsevišķās mehanizētās brigādes preses virsniece Anastasija Bļiščikavēsta: “Vakar krievu iebrucējiem tiešām bija melnā diena, kuri mēģināja 5 - 6 uzbrukumos “ielidot” ar karaspēku un šturmēt apdzīvotās vietas, bet 10 viņu bruņutehnikas vienības iznīcināja 47. mehanizētās kājnieku brigādes karavīri. Uz mīnām uzsprāga trīs bruņutransportieri, tika iznīcināta cita tehnika, izmantojot FPV bezpilota lidaparātus, kā arī Stugna ATGM. Citas bruņumašīnas iznīcināja mūsu kareivji... Arī iebrucēju grupa tika likvidēta, un tā daļa, kurai paveicās izdzīvot, aizbēga uz mežu."

11:41 Naktī uz otrdienu Krievija veica raķešu un bumbu uzbrukumu Ukrainai. Palaisti arī 110 droni

10:35 Lielbritānijas premjerministrs Keirs Stārmers un Francijas prezidents Emanuels Makrons sarīkoja slēgtu sarunu par situāciju Ukrainā.

09:49 Ukrainas raidīts drons Krievijā Belgorodas apgabalā Starijoskolas pilsētā trāpījis naftas bāzei, pavēstīja apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs.

Aizdedzies viens rezervuārs, cietušo nav, platformā "Telegram" pauda reģiona vadītājs.

"Ukrainas Bruņotie spēki ar dronu uzbruka naftas bāzei Starijoskolas pilsētas apvidus teritorijā. Sprādziena rezultātā aizdegās viens no rezervuāriem," teikts ierakstā.

"Notikuma vietā strādāja desmit ugunsdzēsēju brigādes, kas nekavējoties likvidēja ugunsgrēku," norādīja Gladkovs.

08:35 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 712 610 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1950 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9276 tankus, 18 847 bruņutransportierus, 20 352 lielgabalus un mīnmetējus, 1249 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 996 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 18 737 bezpilota lidaparātus, 2636 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 28 870 automobiļus un autocisternas, kā arī 3626 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

08:04 Ziemeļkoreja ratificējusi nozīmīgu aizsardzības līgumu ar Krieviju, otrdien vēsta Phenjanas mediji, Ziemeļkorejai padziļinot sadarbību drošības jomā, kuras ietvaros Phenjana nosūtījusi tūkstošiem karavīru, lai palīdzētu Maskavai karā pret Ukrainu.

Ar šo vienošanos tiek oficiāli apstiprināta mēnešiem ilgā militāro saišu stiprināšana starp abām valstīm.

Ziemeļkoreja jau nosūtījusi uz Krieviju vismaz 11 000 karavīru, kas izvietoti Kurskas apgabalā, Ukrainas robežas tuvumā.

Līgums "tika ratificēts kā līdera Kima Čenuna dekrēts", otrdien paziņoja Korejas Centrālā ziņu aģentūra (KCNA).

Krievijas likumdevēji pagājušajā nedēļā jau vienbalsīgi nobalsoja par vienošanās ratifikāciju. Vēlāk to parakstīja diktators Vladimirs Putins.

"Līgums stāsies spēkā dienā, kad abas puses apmainīsies ar ratifikācijas dokumentiem," norādīja KCNA.

Ziemeļkoreja kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām Krievijas atbalstītājām tās karā pret Ukrainu.

Phenjana piegādā Maskavai artilērijas šāviņus un raķetes izmantošanai karā pret Ukrainu, bet pēdējās nedēļās šis atbalsts ir pastiprinājies, Ziemeļkorejai uz Krieviju nosūtot tūkstošiem karavīru.

06:57 Krievijas diktators Vladimirs Putns vēlas atgūt Ukrainas karaspēka Krievijā Kurskas apgabalā ieņemtās teritorijas līdz jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijai, vēsta britu laikraksts "Daily Telegraph".

Krievija tuvākajās dienās, visticamāk, palielinās trieciendronu uzbrukumus Ukrainas pozīcijām, izmantojot jaunas palaišanas vietas pie robežas, teikts britu militārā izlūkdienesta izvērtējumā, ar ko iepazinies laikraksts.

Kaujas operācijās Kurskas reģionā, domājams, tiks iesaistīti arī aptuveni 12 000 Ziemeļkorejas karavīru, kas nogādāti Krievijā atbilstoši Maskavas un Phenjanas šogad noslēgtajam militārās palīdzības līgumam.

Kremlis var arī censties izmantot savu lielo pretuzbrukumu Kurskas apgabalā, lai virzītos uz Ukrainas Sumu apgabalu, uzskata Ukrainas analītiķi.

Krievija jau ir atguvusi aptuveni pusi no teritorijas, ko ukraiņi bija ieņēmuši Kurskas apgabalā, norāda "Daily Telegraph".

Putins centīsies ātri ieņemt teritorijas pirms Trampa inaugurācijas, lai nostiprinātu Krievijas pozīcijas iespējamās miera sarunās, uzskata Rietumu diplomāti.

Laikraksts norāda, ka krievi oktobrī ieņēma vairāk Ukrainas teritoriju nekā jebkurā citā mēnesī kopš 2022.gada vidus.

Kaujas Donbasā pašlaik koncentrētas frontes līnijas dienvidu daļā.

00:10 Krievijas karaspēks drīzumā varētu sākt sauszemes uzbrukumus Zaporižjes apgabala dienvidos, komentārā telekanālam "Sky News" vēsta Dienvidu aizsardzības spēku pārstāvis Vladislavs Vološins Pēc Vološina teiktā, šajā virzienā ir ievērojami vairāk Krievijas karaspēka nekā Ukrainas. Tomēr vēl nav skaidrs, vai tā būs viena liela mēroga krievu ofensīva, vai arī atsevišķi uzbrukumi.

Pasaulē

Spānijas kreisā spārna valdība ir pieņēmusi tiesību aktus, kas garantē līdz četrām apmaksātām brīvdienām cilvēkiem, kuri nevar doties uz darbu "klimata ārkārtas situāciju" dēļ. Likums tika pieņemts mazāk nekā mēnesi pēc tam, kad pēkšņos plūdos Valensijā gāja bojā vairāk nekā 200 cilvēku, vēsta thepressunited.com.

Svarīgākais