ANO: Reizi četrās dienās tiek nogalināts kāds žurnālists

© Unsplash

Žurnālistu slepkavību skaits visā pasaulē 2022. – 2023. gadā ir krietni pieaudzis, salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, un lielākā daļa lietu nav atrisinātas, atsaucoties uz ANO organizācijas paziņojumu, vēsta “Al Jazeera”.

Vidēji ik pēc četrām dienām tika nogalināts viens žurnālists, teikts ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) publiskotajā ziņojumā.

No 162 nāves gadījumiem darba laikā nogalināto žurnālistu skaits palielinājās par 38 procentiem, teikts ziņojumā, nosaucot pieaugumu par "satraucošu".

2022. gadā un 2023. gadā žurnālists tika nogalināts ik pēc četrām dienām, tikai tāpēc, ka darīja savu svarīgo darbu, lai meklētu patiesību,” teikts UNESCO ģenerāldirektores Odrijas Azolas paziņojumā.

Viņa mudināja valstis "darīt vairāk, lai nodrošinātu, ka šie noziegumi nepaliek nesodīti".

Lielākais slepkavību skaits bija Latīņamerikā un Karību jūras reģionā - 61 gadījums divu gadu laikā, savukārt žurnālistiem vismazāk nāvējošs globālais reģions bija Ziemeļamerika un Rietumeiropa ar sešām slepkavībām.

Pirmo reizi, kopš 2017. gada, lielākā daļa žurnālistu tika nogalināti konfliktu zonās un 2023. gadā reģistrētie 44 nāves gadījumi veidoja 59 procentus no gada kopskaita. Laikā no 2022. līdz 2023. gadam vietējie žurnālisti veidoja 86 procentus no nogalinātajiem, atspoguļojot konfliktus, teikts ziņojumā.

Tāpat minēts, ka otra plašsaziņas līdzekļu darbinieku grupa, pret kuru visbiežāk tika vērsti uzbrukumi, atspoguļojuši organizēto noziedzību un korupciju, vai ziņojuši par publiskām demonstrācijām.

No 2022. līdz 2023. gadam nogalināto žurnālistu vidū 14 bija sievietes - deviņi procenti no kopējā skaita, bet vismaz pieci bija vecumā no 15 līdz 24 gadiem.