Ukrainas kara 989. diena. Jaunākā informācija [papildināts 18:54]
Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 8. novembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
18:54 Ukrainas drošības dienests aizturēja reģionālo vadītāju, kurš pieprasīja kukuli no ievainotā Ukrainas bruņoto spēku karavīra
17:43 Krievijas trieciendrona uzbrukumā Kijivā bojāta daudzdzīvokļu ēka, kurā dzīvo Igaunijas vēstniece Anneli Kolka, vēsta Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.
Vēstniece nav cietusi un var turpināt dzīvot ēkā. Ceturtdienas naktī Kijivā astoņas stunas spēkā bija gaisa trauksme, kuras laikā vēstniece ar vīru atradās patvertnē ēkas pagrabā. Domājot, ka uzbrukums ir beidzies, viņi atgriezās savā dzīvoklī ēkas augšējos stāvos.
"Taču bezpilota lidaparāti turpināja lidot un uzbrukt, un trāpīja arī mūsu ēkai," stāstīja Kolka, piebilstot, ka triecienā cietušo nav, jo ēkas augšējā stāvā cilvēku nebija. Bojāta ēkas fasāde un jumts.
Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals, komentējot uzbrukumu, uzsvēra, ka "Ukrainai vajag vairāk pretgaisa aizsardzības, un ir jāatceļ ierobežojumi, lai aizsargātu cilvēkus pret agresoru".
Ārlietu ministrs Marguss Cahkna norādīja, ka "Ukrainā neviens nebūs drošībā, kamēr Krievija nebūs izbeigusi savu agresiju". Arī viņš uzsvēra, ka Ukrainai vajadzētu vairāk pretgaisa aizsardzības.
Pēdējā mēneša laikā Krievijas karaspēks intensīvi apšaudījis Ukrainas galvaspilsētu. Oktobrī tikai vienā naktī Kijiva netika izsludināta gaisa trauksme.
Kolka par Igaunijas vēstnieci Ukrainā kļuva 2023.gada 27.septmbrī. Igaunijas Ārlietu ministrijā viņa strādājusi kopš 1999.gada.
16:44. Krievijas agresijas kara uzsākšana ir smagākais starptautisko tiesību pārkāpums, un tas nevar palikt nesodīts, sacīja Latvijas īpašais pārstāvis starptautisko tiesību un valsts atbildības jautājumos Egils Levits, uzstājoties Vīnē notiekošajā paneļdiskusijā "From Fake Impunity to Full Accountability".
15:15. Krievijas uz Ukrainu raidīto trieciendronu skaits pēdējos trīs mēnešus strauji audzis, par novēroto tendenci platformā "X" pavēstīja britu militārais izlūkdienests. Oktobrī tika palaisti aptuveni 2000 trieciendronu. Tas ir par aptuveni 700 vairāk nekā septembrī, norāda britu izlūki. Šāda veida uz Ukrainu raidīto dronu skaits ir ievērojami pieaudzis jau trešo mēnesi pēc kārtas.
13:15. Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Eiropa ir palielinājusi izdevumus aizsardzībai, taču tās aizsardzības spējas, tostarp karavīru skaits, joprojām ir nepietiekamas, piektdien brīdinājusi britu domnīca Starptautiskais Stratēģisko pētījumu institūts (IISS).
11:45. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 705 880 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1580 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 9233 tankus, 18 661 bruņutransportieri, 20 226 lielgabalus un mīnmetējus, 1245 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 996 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 18 526 bezpilota lidaparātus, 2631 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 28 495 automobiļus un autocisternas, kā arī 3602 specializētās tehnikas vienības.
10:36. Eiropas kaimiņiem ir jāpalīdz kara nomocītajiem ukraiņiem vietējo varas iestāžu līmenī, lai līdz ar jauniem izmitināšanas projektiem radītu viņiem cerības uz gaišāku nākotni, intervijā aģentūrai LETA sacīja bijušais Rakveres mērs un Eiropas Reģionu komitejas loceklis Andress Jādla.
Strādājot Reģionu komitejas Ukrainas atbalsta grupā, Igaunijas politiķis Ukrainā novērtējis situāciju izmitināšanas jomā un uzsver, ka šī ziema ukraiņiem būs smaga, jo visā Ukrainā ir smagi sapostīta enerģijas piegādes tīklu sistēma. "Redzam, ka daudzas dzīvojamās ēkas ir iznīcinātas, bet vienlaikus redzam arī šīs valsts nākotni - ir pat grūti aptvert, ka laikā, kad Ukrainas austrumos pilsētas tiek līdzinātas līdz ar zemi, Kijivas apkaimē notiek intensīvi rekonstrukcijas darbi. Daudzas ēkas tiek renovētas un cilvēki atgriežas savos mājokļos. Redzēju cerību šo cilvēku acīs," sacīja Jādla
09:17. Ukrainas otrajā lielākajā pilsētā Harkivā naktī uz piektdienu daudzstāvu dzīvokļu ēkā trāpījusi vadāmā aviobumba, nodarot postījumus un ievainojot 25 cilvēkus, paziņojis Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs.
No daļēji sagrautās ēkas evakuēti 30 cilvēki, tostarp četri bērni. Naktī Harkivā Krievijas vadāmās aviobumbas sapostījušas vairākas dzīvojamās mājas un automašīnas. Citur cietušo nav.
08:20. Polija neplāno nodot Ukrainai savus atlikušos iznīcinātājus MiG-29, jo tie ir nepieciešami Polijas gaisa telpas aizsardzībai, paziņojis Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs. Viņš uzsvēra, ka Ukrainas pieprasītie MiG-29 patrulē Polijas debesīs. Viņš arī noraidīja ideju, ka Polijai būtu jānotriec raķetes virs Ukrainas. Oktobra beigās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Polija ir pārkāpusi vienošanos ar NATO un atteikusies nodot Ukrainai savus vecos iznīcinātājus MiG-29.
07:09. Odesa un tās piepilsētas naktī piedzīvojušas intensīvu Krievijas dronu uzbrukumu, ziņo Ukrainas mediji.
Uzbrukumā stipri bojāta viena no vecākajām skolām Odesā, vairākas privātmājas un divi gāzes cauruļvadi. Ievainoti arī divi cilvēki, pavēstīja Odesas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Kipers. Dronu atlūzas sabojājušas divus gāzes cauruļvadus, kas aizdegušies. Vairākām ēkām logiem izbiruši stikli.
00:10. Atbildot uz drošības un ekonomiskajiem izaicinājumiem, Eiropai nepieciešams uzņemties aktīvāku lomu pasaulē, lai aizstāvētu savas intereses, piedaloties Eiropas Politiskās kopienas samitā Budapeštā, uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
"Krievijas agresija Ukrainā turpinās. Latvija ar savu piemēru var mudināt citas valstis stiprināt savu drošību, sniegt atbalstu Ukrainai un mazināt ekonomiskās saites ar Krieviju," pauda Siliņa.