"Foreign Affairs": Karš Ukrainā "nejauši" varētu pāraugt kodolkonfliktā

Krievijas rīcība attiecībā uz tās kodollādiņiem var radīt bīstamas sekas, ziņo “Foreign Affairs”.

Karš Ukrainā kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma sākuma jau vairākkārt ir varējis pāraugt kodolkonfliktā kodollādiņu uzglabāšanas militārajās bāzēs "īpašību" dēļ, norāda eksperti.

Turklāt Krievijas Federācijas nevēlēšanās pienācīgi nodrošināt kodolarsenālus valsts rietumos rada nopietnas briesmas, veicinot Ukrainas vēlmi trāpīt mērķiem Krievijas iekšienē, raksta “Foreign Affairs”.

"Ukrainai ir visas tiesības šādā veidā aizstāvēties, un nekas neliecina, ka Ukrainas spēki apzināti mērķētu uz kodollādiņu uzglabāšanas vietām. Taču, tā kā Ukrainas bezpilota lidaparātu triecieni jau ir sasnieguši Maskavu, ir skaidrs, ka vismaz 14 Krievijas kodolieroču uzglabāšanas vietas tagad atrodas viņu dronu darbības rādiusā," teikts materiālā.

Tiek ziņots, ka divas šādas vietas atrodas aptuveni 150 kilometrus no Ukrainas robežas, bet vēl piecas - aptuveni 250-300 km attālumā, un atbildība par kodolieroču lādiņu kustību gulstas tieši uz Krievijas valdību:

"Krievija zina, ka tās kaujas galviņas nedrīkst atrasties konvencionālo militāro operāciju tuvumā. Pēc tam, kad Ukraina 2023. gada pavasarī veica pirmos bezpilota lidaparātu un raķešu triecienus Belgorodai, Krievija ātri paziņoja, ka tās Belgorodas krātuvē vairs netiek glabāti kodolgalviņas, apzinoties, ka kaujas galviņas nedrīkst glabāt aktīvas karadarbības tuvumā,” teikts publikācijā.

Attiecībā uz kodolgalviņām, kas atrodas citās uzglabāšanas vietās, Krievija nav sniegusi nekādus paziņojumus par to statusu.

"Iespēja, ka Ukrainas drons vai raķete trāpīs kaujas galviņai un izraisīs sprādzienu, ir nopietns risks," raksta eksperti.

Eksperti gan uzsver, ka trieciens kodolieroču glabātavai neizraisīs kaujas galviņu eksploziju, ja vien tās neatrodas pārvietošanas procesā apkopei vai dzelzceļa pārsūtīšanas punktā - tikai tādā gadījumā tas izraisītu spēcīgu sprādzienu.