ASV vēlētājiem otrdien dodoties balsot prezidenta vēlēšanās, dažās ASV daļās ir novēroti slikti laikapstākļi un citi īslaicīgi infrastruktūras traucējumi, taču nav bijuši nekādi valsts līmeņa nozīmīgi incidenti, kas ietekmētu vēlēšanu infrastruktūras drošību, žurnālistiem paziņoja ASV Kiberdrošības un infrastruktūras drošības aģentūras vecākā padomniece Keita Konlija.
"Mēs sekojam līdzi gadījumiem, kad atsevišķos valsts reģionos ir novēroti ekstremāli laikapstākļi un citi īslaicīgi infrastruktūras traucējumi, taču tie lielākoties ir sagaidāmi, regulāri notikumi, kuriem gatavojas," sacīja Konlija.
Viņa neminēja, kur šie vietējie traucējumi ir radušies.
Dažus galvenos vēlēšanu cīņas štatus ir skārusi spēcīga aukstā fronte, kas nes lietusgāzes un vētras. No septiņiem tā dēvētajiem svārstīgajiem štatiem Viskonsīnā, šķiet, ir sliktākie laikapstākļi.
ASV šodien notiek prezidenta vēlēšanas, kurās no Demokrātu partijas startē pašreizējā viceprezidente Kamala Herisa, kas sacenšas ar republikāņu kandidātu - bijušo prezidentu Donaldu Trampu.
Šīs vēlēšanas atspoguļo dziļo sašķeltību ASV sabiedrībā, ko demonstrēja arī priekšvēlēšanu kampaņa, kurā argumentus pamatā aizstāja savstarpēji apvainojumi. Verbālās agresijas nokaitēto kampaņu iezīmēja arī vismaz divi atentāta mēģinājumi pret Trampu.
Šīm vēlēšanām neparasti liela uzmanība pievērsta arī ārvalstīs, jo tās var atstāt ievērojamu iespaidu gan uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, gan uz situāciju Tuvajos Austrumos.
Aptaujas gan nacionālajā līmenī, gan septiņos tā dēvētajos svārstīgajos štatos liecina, ka abu kandidātu izredzes ir līdzīgas un vēlēšanu iznākumu ir grūti prognozēt. Tas savukārt izsaucis bažas, ka, zaudētājam atsakoties pieņemt savu sakāvi, neapmierinātība ar vēlēšanu rezultātiem var pāraugt ielu protestos un pat vardarbībā.
Neskatoties uz to, abi kandidāti pauž stingru pārliecību par savu uzvaru, un abas puses papildus iedvesmojis lielais iepriekš nobalsojušo vēlētāju skaits.
Līdz pirmdienai iepriekš nobalsojušo skaits bija pārsniedzis jau 78 miljonus, kas ir aptuveni puse no to amerikāņu kopskaita, kas piedalījās iepriekšējās prezidenta vēlēšanās 2020.gadā.
Saskaņā ar abu partiju politikas centra (BPC) datiem kopumā 2024.gada vēlēšanās ir tiesības piedalīties 244 miljoniem balsstiesīgo amerikāņu.